Zelta black - cik tālu noskatījies?
Nu sižets tāds, - kamēr pāris nodarbojas ar seksu, viņu bērns savā istabā atver logu, nokrīt no lielāka augstuma un nositas.
Pēc tā sievai sākas biežas panikas lēkmes.
Vīrs, kas ir psihoterapeits, nolemj, ka viņai varētu palīdzēt atgūties tas, ja viņa iemācītos pieņemt dabu. Aizved uz kaut kādu namiņu dabas nostūrī, kur nav cilvēku.
Sievai joprojām ir panikas lēkmes, arī dīvainas bailes, ļoti svārstīgas emocijas. Lēnām tas sakāpinas aizvien vairāk, kaut kad viņa vīram arī fiziski uzbrūk, visam pa vidu tāda kā apsēstība ar seksu (vienā brīdī, cenšoties ar to tikt galā, sieva sev nogriež klitoru).
Filmas noslēgumā atklājas (sieva atzīstas), ka laikā, kad veikusi pētījumu par dažādām kultūrām un laikiem, kad sievietes / raganas tikušas vainotas pie dažādām nelaimēm un uzskatītas par ļaunuma iemiesojumiem, viņa sākusi saprast, ka tas uzskats ir pareizs. Viņa gribējusi par to izrunāties ar vīru, bet tas (acīmredzot, esot ļoti draņķīgs psihoterapeits), to nav sapratis, nav pievērsis uzmanību, atstājis viņu ar bērnu vienus, lai netraucētu.
Sieva sākusi bērnam darīt pāri, piemēram, kurpes vilkusi nepareizi (labo kurpi kreisajai kājai un otrādi).
Karoče, sieva visu aiku centās turēties pretī tam, ko viņa uzskatījsi par patieso dabu (tai skaitā - ka sieviešu patieso dabu uzskatīja par ļaunu), taču vīrs viņu, nesaprotot, centās panākt, lai viņa ir saskaņā ar dabu un dabisko.
Kad viņa pateica, ka tajā naktī, kad bērns izkrita pa logu, viņa to manījusi, ka viņš atver logu, tad vīrsam pašam aizgāja širmis ciet, viņš sievu nožņaudza.
Filma beidzās ar to, ka džeks, pamatīgi sadauzīts, iet pa lauku prom no tās mājas / būdiņas mežā, un viņam garām tādi kā sieviešu rēgi iet.