Krāpšana...?

Jaa, kraapu un bija tam iemesls. Tagad nu jau kad musu attiecibas viss ir izmainijies nekrapju un nekrapshu!

āā, nu, kāpēc es to visu jautāju - ļoti gribu uzrakstīt vēstuli savam bijušajam draugam, uzzināt kā viņam klājas, jo mums bija draudzīgas attiecības, bet zinu, ka manam vīrietim tas nepatiktu un kā vēl!

Parunāsim, pastāstiet savu pieredzi, savu viedokli ;)

Man ir bijis tā, ka izšķiros un nākamajā dienā ar citu, bet tikai dejas un skūpsti. Šausmīgi pārdzīvoju, puisis piedeva, bet es sev nē..
Ik pa laikam parunaju ar bijušajiem, ja mans tagadējais draugs to uzzina, tad zemes sit gaisā, bet nu tas mani neietekmē, jo gribās parunāt ar kādu xitu arī, ne tikai viņu.

Esmu krāpusi. Manā izpratnē krāpšana ir pretējā dzimuma pārstāvi pielaist nepiedienīgi tuvu, t.i., veltīt tam daudz laika, mīlināties, bučoties utt. *Hjūh, par laimi, es savās krāpšanu reizēs ne vairāk kā bučošanos neesmu pieļāvusi. Bet zinu, tāpat zemiski.* Neuzskatu, ka sarakste ir krāpšana, ja vien nav pārkāptas robežas un ir ieturētības norma! Cilvēki ir sociālas būtnes- runāt ir atļauts! :)
Bet šīs pāris reizes, kad notika sānsoļi, ir sen aizmirstas, jo tas bija pašā attiecību sākumā.. vienkārši nebiju vēl nopietni nobriedusi, lai uzsāktu attiecības. Bet draugs to ir sapratis, piedevis, par laimi, jo stipras jūtas pret mani un esam to pārdzīvojuši.
Sirdsapziņa JĀ, ak Dievs, cik ļoti jā. Pati tādēļ arī izstāstīju par vienu reizi. Otro reizi noklusēju.. un kāāāā ēda sirdsapziņa. Vēl tagad, atceroties to seno notikumu, uzreiz iedarbojas kaut kas iekšēji un gribas iet pārmīļot draugu.. tādējādi laikam tīri savai labsajūtai izpērkot vainu.

Par saziņu ar bijušajiem- NEKAD. Jā, ir vienkāršas, pazīstamu cilvēku attiecības. Un, ja gadās saziņa, tad par konkrētām lietām, ja kādam kaut kas savajadzējies. Zinu, ka mans draugs uzspridzinātu zemi gaisā, ja atklātu, ka ar bijušajiem veidoju saikni. Un es tieši tāpat! Lai vai kādas meitenes ir drauga kontaktu personu listē, tikai, Dieva dēļ, ne bijušās. :D Tas nozīmē- varu sarunāties ar bijušajiem par ikdienišķām lietām, bet nekad negribētu rakstīt viņam, lai interesētos par viņa tagadējo dzīvi un tieši personīgām lietām. Tas tā, manam un mana drauga mieram. :)

interese par bijušajiem man nav saprotama, tāpat tā palikšana par draugiem un kaut kādas sarakstes.
jums parastu draugu trūkst??

par tēmu...neesmu krāpusi un domāju ka tas visticamāk arī nenotiks, es vismaz ļoti ceru :D

Man tāpat kā peekaboo nav saprotama interese par bijušajiem. Lai nu ar' cik patīkams, interesants cilvēks bijis, manā uztverē tam jāpaliek pagātnē, turpat kur bijušajām attiecībām.

Un es ticu tam, ka viss atmaksājas, tāpēc neesmu krāpšanas atbalstītāja, esmu drīzāk no greizsirdīgajām :-D

Man sazināšanās ar bijušajiem šķiet normāla, jo:
Pirmkārt, nekad neesam šķīrušies ar lielu naidu, aizvainojunu, krāpšanu, u.c.
Otrkārt, vienmēr pirms ar kādu veidoju tuvākas attiecības, vispirms viņš man ir draugs, kā tiešām labākais draugs ar kuru var runāt par visu.
Šķīrāmies ar domu - Nu nesanāca tomēr, bet nekas.
Tieši tāpēc joprojām spējam būt draudzīgi viens pret otru! Varbūt tagad būs saprotams dažiem.

Bijušo nav, tāpēc vīram nav iemesla būt greizsirdīgam.

Krāpusi neesmu, tādu iespēju arī neapsveru, jo cienu gan sevi, gan savu vīru.

Sarakstes ar ex neesmu nekad uztvērusi kā krāpšanu, jo draudzīga parunāšanās NAV krāpšana. Sarakstes uz krāpšanas pusi drīzāk varētu skaitīties, ja tās ir ar netiklu nodomu. Meitenēm, kas nesaprot sarakstes ar ex, izskaidrošu, ka es ik pa laikam tomēr vēlos uzzināt, kā iet lielai bijušajai daļai manas dzīves, parunāt par kādām problēmām, kuras saprast var tikai cilvēks, kas dzīvojis ar mani diendienā. Tas tomēr vairāk vai mazāk ir dvēseles radinieks - nav jāsatiekas, bet uz stundiņu papļāpāt reizi 3-6 mēnešos, kāpēc ne?! Ne ar visiem, protams, bet gadās taču, ka no attiecībām izaug, jo tās paliek vairāk kā draugu kā mīļāko un vai tāpēc nedrīsktētu runāties?! Tiesa, saprotu nosodījumu, ka meitene runājas, lai turētu rezerves variantu/zin, ka džekam pret viņu ir jūtas/pašai ir jūtas pret ex utml., bet kāpēc draudzība nebūtu iespējama, ja abiem nav romantisku jūtu?!
Pati krāpusi nevienu neesmu, ne skūpstījusi svešu, ne ko vairāk. Attiecībās neesmu bieži, jo, ja es piekrītu būt ar kādu kopā, es automātiski apsolos 'neskatīties pa kreisi' un tam vajag labu pamatu ilgākā laika posmā nevis satiku nedēļas nogalē un izdomājām būt kopā, kas arī garantē attiecību nopietnumu un 'nepaslīdēšanu'.

Nesaku, ka šis gadījums, bet novērojumi liecina, ka bieži vien izjukušie pāri sarakstās, lai kaut kādā veidā apliecinātos - re, cik tagad es forši dzīvoju! Kā Tev sokas? :D

Tāpat vien neviens neizdomā rakstīt bijušajam! Nu, tad , atklāj, kāds ir Tavs iemesls? Bet, ja labi zini, ka draugam tas nepatiks, kāpēc tā dari?

Nu, kāds iemesls? ? Ieraudzīju viņa bildi facebook un tā sagribējās uzrakstīt! Nu, mums bija ļoti labas attiecības un es joprojām izjūtu spēcīgas draudzīgas jūtas pret viņu! Tā it kā varētu viņam stāstīt visu, kas uz sirds.

Es to vēl nedaru, Nela. Izjūtu vēlmi to darīt, zinu, ka draugam nepatiktu, ja zinātu arī par manu vēlmi, bet, nu, ko man darīt, ja man gribās? ??

Parunā, tad ar draugu, viņš Tev šo vēlmi apslāpēs.

Esmu krāpusi divus bijušos, sirdsapziņa- nulle. Bet tāpēc, ka abas attiecības bija attāluma (vienās tikšanās reizi divās nedēļās, otrās reizi vairākos mēnešus), kā arī jūtu īsti nebija. Abi uzzināja, bet no manis pašas, jo pastāstīju tādēļ, lai viņi mani beidzot pamestu, saprotot, ka es tiešām attiecības turpināt negribu.

Iedomājies,ja tavs puisis sarakstītos ar savu bijušo,vienkārši tāpat parunātos-kā reaģētu tu?Vai tiešām nebūtu tā,ka spalvas ietu pa gaisu un būtu jauna diskusija par to,ka puisis sarakstās ar bijušo un vai tiešām viņš tevi vairs nemīl...

Es neesmu krāpusi,jo vienkārši justu sirdsapziņas pārmetumus,nevarētu tā.

Esmu krāpusi, bet tāpēc tagad viņš ir ex. Sirdsapzina bija protams, bet tas bija viņa rīcības rezultāts.

Šobrīd, es pat domās nepieļauju, ka krāptu, pretīgi vien paliek iedomājoties, ka kāds cits man pieskartos. Laikam tāpēc, ka esmu beidzot laimīga.
Par sarakstēm, es arī to neizprotu. Nedarīju, nedaru, nedarīšu un neatbalstu. Būtu ļoti lielā nesaprašanā, ja draugs sarakstītos ar kādu bijušo, ja vien viņš man pats nepateiktu, ka viņam uzrakstīja un atbildētu pieklājības pēc un tāpat arī pieklājīgi pateiktu, ka neko nevēlas. Bet priekš tādām lietām attiecībās ir jājūtas brīvi un atklāti. Es arī nekad neslēptu un neesmu slēpusi, ja man kāds uzrakata/tītu.

Es neliktu vienādības zīmi starp krāpšanu un sarakstīšanos ar ex. Tas tomēr ir dažādas kategorijas.

Nē, neesmu krāpusi un visticamāk, ka nekrāpšu. Es uzskatu, ka krāpšanai iemeslu nevar būt. Ja tik slikti ir attiecībās, tad tādas attiecības nav vajadzīgas, lai pēc tam taisnotos, ka nokrāpu, jo bija iemesls.

Nafig sevi lieki kacinaat? Vai nu tu gribi bijusho atpakalj un attieciigi riikojies, vai neliecies par vinju ne zinis, lai beidzot taas juutas pagaist, jo parasti zem draudziibas juutaam apakshaa kaisles liesminja gruzd. Shitaads es te bik pakomuniceeshu var tikai pie liekaam sirdssaapeem novest.

Nezinu vai tā ir krāpšana, savā ziņā ir gan, gāju ar citiem uz randiņiem, sarakstījos, pabučojos, pirmajās attiecībās biju jauna un stulba, otrajās- maksāju par pirmajām, plus vīrieša rīcības rezultāts.
Trešajās- nemaz tādu domu neesmu pieļāvusi, man ir viss ko esmu vēlējusies, nav vēlmes un vajadzības iztikt no citu vīriešu uzmanības apliecināšanas. Nezinu kam būtu jānotiek, lai es kaut ko tādu atkārtotu vai darītu.

Piebildīšu- man pat nav interese par citiem :D