Vīrietis ar "piekabi".

Laikam nē.
Tagad esmu ar vīrieti, kuram ir t.s. "piekabe". Domas par aiziešanu no viņa tikai pieņemas spēkā un iemesls ir viņa bērns!!!

Ja bērns būtu vienas nakts sakars tad man būtu vienalga .

Jā, varētu, jo bērnus es mīlu. Vienīgi man nepatiktu tas, ka vīrietis būtu visu mūžu saistīts ar bijušo. Jā, esmu greizsirdīga. :D

Šī laikam ir pirmā reize, kad sliecos piekrist weee viedoklim, vairāk gan šim

es negribu audzināt/komunicēt/līdzās pastāvēt ar svešu bērnu

Par to vienas nakts sakaru - nu arī neder un to nepieņemtu, bet tad labāk tā, nekā citādāk :D

Columbiana ko tā?

Mana vīrieša bērns dzīvo pie mums. Iemīlēt šo bērnu nevaru un negribu, jo viņa raksturs un uzvedība ir zem katras kritikas... Iespējams, vecāku šķiršanās un tas, ka viņš mētāts no viena gala uz otru viņam ir radījusi psihisku traumu, kas tagad no viņa laužas ārā pa visām malām.

Bijusī sieva. Protams, ka viņa ir daļa no ģimenes. Mēs esam 4 (es, sieva, viņš un bērns). Bijusī sieva bērnu pie sevis negrib, viņš viņai traucē tā arī pateica, bet tāpat viņas klātbūtne un zvani jūtami uz katra soļa!!!

Šajā vecumā nē. Es tpt kā citaa gribu but pirmā, ar ko viņam būtu bērni, kāzas utt.

Nu, Morgan, cilvēki ir dažādi. Tev tas izraisa tādu reakciju, man ir pilnīgi citas domas.

colombiana,es muktu ko kājas nes ...

Meitenes, es tiešām domāju, ka ir iespējami arī labi stāsti. Manējais ir nepatīkams. Un tik garš, ka man romāns jāsaraksta, lai viss būtu saprotams! :)

Weee, zinu, tāpēc emocionāli jau esmu sevi atslēgusi no vīrieša. Jo viņš tiešām ir lielisks cilvēks uz kuru es varu paļauties, labs draugs un mīlošs vīrietis... Tā viņa nasta ir tik liela, ka spiež mani nost, bet man tā gribas dzīvot...

Ja vien es būtu zinājusi, ka viss ir šādi un ne savādāk, nebūtu parakstījusies uz šīm attiecībām.

viss atkarīgs no situācijas, bet kapēc gan ne? ja es vīrieti mīlu, man nav grūti pieņemt viņa bērnu. Drīzāk man būtu grūti pieņemt bērna māti, ar kuru gribot negribot viņš kontaktētos

Visādi jau var gadīties un notikt tā, ka es ļoti tādā vīrietī iemīlos, bet vispār teikšu godīgi, ka laikam jau nē. Šobrīd tā domāju.

Kopš man pašai ir bērns sliecos domāt, ka attiecības ar vīrieti un viņa bērnu dibināt būtu sarežģītāk. Jo skatos uz situāciju apgriezti. Ja mēs ar vīru šķirtos un viņam būtu cita sieviete es negribētu, lai viņa audzina manu bērnu pēc saviem ieskatiem. Tas ir, es nekarotu, bet paturētu tiesības pieņemt lēmumu un noteikti paturētu tiesības neļaut viņai iejaukties. Bet te es runāju par, piemēram, skolas izvēli vai dažādiem attīstību stimulējošiem pasākumiem (pulciņi, bērnu skoliņas un tā). Tas savukārt, radītu sliktu augsni vīra attiecībās, jo pilnīgi iespējams šī jaunā sieviete justos kādā mistiskā veidā apbižota. Lūk, tad es spriežu - ka ar savu raksturu man būtu grūti veidot attiecības ar vīrieti, kuram ir bērns ar sievieti, kura piemēram, neliekas ne zinis par to, ka bērns piecu gadu vecumā vēl jauc krāsas un nemāk boksterēt ar pirkstu velkot līdzi burtiņiem. Iebilst es nedrīkstētu, bet žēlums būtu mežonīgs. Un es diez vai spētu pastāvēt mierīgi šādā modelī.
Tomēr, es varētu veidot attiecības ar vīrieti, kuram ir bērns, ja man ar viņa bērna māti būtu labas attiecības. Tas ir - es droši vien uzzinot par bērnu uzstātu uz tikšanos ar māti neitrālā gaisotnē, lai noskaidrotu kas viņa par cilvēku un vai mūsu abu eksistence šī vīrieša dzīvē nenodarīs lieku ļaunumu bērnam. Tas šķiet vienīgais iespējamais veids kā veidot veselīgas attiecības.

Uzsāktu. Problēmas jau jebkurās attiecībās var atrast.

Columbiana, Tu laikam bezgalīgi mīli to vīrieti :) Apbrīnoju tik stipras sievietes. Es nespētu izturēt svešu bērnu, kura raksturs un uzvedība ir zem katras kritikas.

Liene, mīlestība jau lēnām izzūd. Par daudz sūdu bijuši... Cik es neesmu raudājusi un lūgusies, lai beidz 3x dienā sazvanīties ar sievu.. Man tas tā sāpēja, jo vēl joprojām uzskatu, ka nav ko ar bijušo runāt 3x dienā... Tagad?! Esmu tā notrulināta, ka varu iedot zvanošu telefonu ar tekstu: "Ņem, zvana"... Pats viņš to panāca.

viss atkarīgs no situācijas, bet kapēc gan ne? ja es vīrieti mīlu, man nav grūti pieņemt viņa bērnu. Drīzāk man būtu grūti pieņemt bērna māti, ar kuru gribot negribot viņš kontaktētos

Perfekti pateikts!

Jā, skumji, jo abas puses tomēr var saprast. Vīrietis ir pelnījis turpināt dzīvi ar citu sievieti, bet nevar izbēgt no pagātnes, savukārt, sievietei ir jāspēj pieņemt vīrieša iepriekšējā dzīve. Nē, es goda vārds, nevarētu. Es jau kad iedomājos, ka mans līgavainis kādreiz ir gulējis ar citu sievieti, man jau šermuļi metas :D :D

Ance, es jau nesaku ka šādi cilvēki ir norakstāmi vai ka nepareizi veidot ar tādiem attiecības.