Studijas

Ir līdzīga. Paņēmu pārtraukumu, visas "izpausmes" nekur tik ātri nepazuda, dzīve gāja uz priekšu, tagad gribētu pabeigt, bet.... Saņemties grūti, bērns, darbs, ģimene, slinkums. Tā i tupu ar nepabeigtu.

Otrreiz studijas nepamestu, jo beigās izrādījās, ka ne tur taa probleema.

Es tomēr censtos kaut kā savākties un pabeigt. Jā, ir brīži, kad liekas, ka vairs nu nekādīgi nespēj, viss ir līdz kaklam un augstāk, bet toties cik patīkama sajūta būs, kad viss būs pabeigts, izdarīts, un nebūs jāvelk garumā. :)

Ko Tu mācies un kur?

Ir tāda pieredze, tagad tieši esmu akadèmiskajā. Skaties pēc sava stāvokļa. Nezinu, cik tev tā depresija nopietna. Manā gadījumā tā ir klīniskā depresija, tāpēc savu izvēli paņemt akadēmisko nenožēloju, tas vnk bija nepiecie§ams.

to vairāk par bailēm un slinkumu sauc.

Mani interesē, kas noveda pie šāda Tava stāvokļa?

to vairāk par bailēm un slinkumu sauc.

+

Un kā to saukt gadījumos, kad cilvēks cenšās, pilda visus darbus, reāli mācās un ir bez pārādiem? (ja pieņemam, ka slinkuma rezultātā būtu parādi)

Saņemies un izdari to!

Spriezjot peec kursabiedriem, lielaakaa beeda sleepjaas tajaa, ka cilveeki nemaak plaanot savu laiku, taapeec arii rodaas ljoti liels stress, depresijas utt. Saac labaak plaanot savu laiku, lai nekas nebuutu jaadara peedeejaa briidii. Ja ir kaut kas jaanodod maijaa, tad pabeidz to rakstiit jau marta beigaas utt. Man pashai maaciibas vispaar nekaadu stresu nesagaadaa, un viss ir tikai taapeec, ka es esmu vienmeer saakusi laiciigi gatavoties, pirms eksaameniem, ieskaiteem labi izguleejusies (un to arii varu atljauties, jo laiciigi jau saaku studeet, nevis peedeejaa mirklii censhos kaut ko izdariit), tieshi pirms eksaamena pasha daru kaut ko patiikamu, atslaabinoshu. Arii liels pluss ir tas, ka njemu eedienu no maajaam, jo uznjemt veseliigu un pilnveertiigu paartiku ir ljoti svariigi spriedzes periodos. Saorganizee savu dziivi un tad atklaasi, ka nemaz tik liels stress maaciibas nav.

Spriezjot peec kursabiedriem, lielaakaa beeda sleepjaas tajaa, ka cilveeki nemaak plaanot savu laiku, taapeec arii rodaas ljoti liels stress, depresijas utt

Pilnīgi piekrītu.Es studējot arī reti,kad ar problēmām saskāros.Laiks bija saplānots,jā,dažreiz nācās atteikt kādām draudzenēm kārtējo vakaru ar vīnu,bet līdz veselības bendēšanai gan nē...laiku plānoju,ar jogu nodarbojos.

Pat ja paņemsi akadēmisko,ja nesaplānosi laiku,tad i tas tev nepalīdzēs.Veselība ir jāsaudzē un liela daļu problēmu ir galvā.Lai tev veicas!