Kaķu draudzība

Par sadraudzēšanos man ieteikumu nav, bet es diemžēl zinu gadījumus, kur vienā mājā dzīvo kaķi, kas savstarpēji nesaprotas un nedrīkst tikt turēti vienā telpā. Privātmājā tas ir iespējams, bet dzīvoklī... nez.

Protams, ka pastāv. Mana vecā kaķene nekad neiedraudzējās ar manu runčuku.

Tu neko nevari darīt. Vai nu viņi sadzīvos, vai nē. Varbūt tikai vaktē, lai nesaplēšas un vajadzības gadījumā centies viņus norobežot.

Mums gan cita pieredze. Kaķis un mazs suns.

Mammai bija kaķis, tad paņēma istabas suni. Nu, sunēns gribēja draudzēties, bet kaķis nekādā ziņā. Tā nu ik pa laikam šņāc un rūc viens uz otru, reizēm iemet ar ķepu, bet kopumā iet viens otram ar līkumu.
Ar lielo suni gan ir sirdsdraugi!

Un vai pastāv tāda iespēja, ka viņi NEKAD nesadraudzēsies?

Jā, protams. Man ir divi kaķi (viena vecuma pie kam..), kas kopā jau laikam 2 gadus. Viņi ir iemācījušies (ar kaušanos līdz asinīm, mūsu kliegšanu un sodiem) sadzīvot (ignorēt viens otru), bet draudzēties gan nē.

Atceros,pašai arī nesen bija tāda pati situācija. Vecā kaķene ne par ko negribēja kaķēnu pieņemt,šņāca,rūca,ar ķepu mahājās. Bija atklāta greizsirdība par to,ka kāds svešais ir ielīdis viņas teritorijā. Darījām tā,ka veco kaķeni uzpasējām,vairāk pievērsām uzmanību,glaudījām,lai viņa nejūt no mazā apdraudējumu. Kad gājām ārā,kaķeni atstājām istabā,mazo būrī,lai viņa neko nevar izdarīt,bet tai pašā laikā mazo varētu iepazīt,apskatīt,apošņāt. Arī ēst devām atsevišķi. Pēc pāris dienām abas jau skraidīja pa istabu,spēlējās. Kad mazo aizveda pie jaunajiem saimniekiem,tad kaķene vēl kādu brīdi staigāja kā meklēdama.

Cik žēl dzirdēt šos ne visai laimīgos kaķu sadzīvošanas stāstus.
Šobrīd mamma ļauj abām "draudzēties" katrai no savas durvju puses.
Izskatās, ka lielā ir iecerējusi to mazo nomušīt.

Lielā ir mājas saimniece un mazā uzradusies viņas "īpašumā" - draudzību šādā situācijā izveidot nav viegli.

therrors , noteikti likšu mammai izmēģināt šo metodi.
Jā, par to ēšanu bija tā, ka mamma bija nolikusi mazajam barības un ūdens trauciņus un lielā atnāca ne tikai apēst barību, bet pat ūdeni izdzēra aiz greizsirdības.

Jā, par to ēšanu bija tā, ka mamma bija nolikusi mazajam barības un ūdens trauciņus un lielā atnāca ne tikai apēst barību, bet pat ūdeni izdzēra aiz greizsirdības.

Mums joprojām ir princips no viena kaķa puses "sākumā apēdīšu savu barību un tad mūsējo" :D Ar visu to, ka trauciņi ir dažādās vietās.

Mammas dzīvnieki ari izēd viens otra traukus tukšus :D

Izskatās, ka turpmāk arī es tā varēšu teikt. :D

Ar to ēdienu tā,ka mazajam nedevām ēst tur pat,kur kaķenes trauciņi stāv. Bet smieklīgi bija,kad iedevām ēst kaķenei un mazajam neļāvām tuvoties,tad no mazā bija tādi skaļi brēcieni :D