Atļaušos pakomentēt, lai arī pašai nav bērnu, bet šī tēma ļoti pazīstama, jo man ir ļoti daudzas paziņas un draudzenes, kuras sākušas jaunas attiecības ar bērnu no iepriekšējām. Viens gadījums ir skumjāks, jo paziņai ir bērns no iepriekšējām attiecībām, nodibināja jaunas, otrs bērns, rezultātā, viņai šobrīd ir ļoti grūti nodibināt pastāvīgas attiecības, jo visu pārrauj fakts, ka viņai ir bērni no diviem dažādiem vīriešiem. Es gan ticu, ka agrāk vai vēlāk viņai viss izdosies, bet grūtības tas rada. Mana mamma, kad izšķīrās no tēta, arī bija pastāvīgās attiecībās ar diviem vīriešiem, kurus abus saucu par patēviem. Ar vienu man un viņai ir jaukas attiecības, kā labiem draugiem, bet par patēvu, protams, viņu vairs nesaucu. Vispār teikšu tā, cietusi no tā neesmu, bet atceros, ka, stāstot draugam, bija dīvaini teikt: " tas bija mans patēvs un arī tas bija mans patēvs un arī tas..." :D
Jā, un es arī, runājot ar vīriešiem, arī esmu secinājusi, ka daudzi tā uzskata. Manējais arī ir teicis, ka svešu bērnu mīlēt nespētu, bet neuzskatu, ka to vajadzētu nosodīt, jo pasaulē ir miljoniem vīriešu, kuri ir pieņēmuši svešus bērnus un uzaudzinājuši kā savējos, manuprāt, tas ir ļoti jauki :)