Gribu pakratīt sirdi. Atklājām, ka kaķītim (8 gadi) ir pietūkusi gūžiņa, visu nedēļu vedām pie laba daktera. Dakteris izteica domu, ka vai nu gūžas locītava ir izrauta vai arī lauzta...lai pampumu un iekaisumu noņemtu taisīja daudz šprices ik pēc 2 dienām. Lielu uzlabojumu nebija un vīrs aizveda kaķi pie daktera ieteiktā ķirurga. Tur atklājās, ka gūžas locītavā ir liels audzējs, kājiņa būs jāamputē. Kā risinājums tika piedāvāta arī eitanāzija, bet šo variantu es neatbalstu. Tik gauži raudu un sirds sāp. Nevaru nesatraukties un nebēdāties lai gan esmu stāvoklī. Nav garants, ka audzējs nav iemeties arī citos orgānos...Savulaik kaķīti nopirku par 50 sant. Centrāltirgū lietainā 18.novembra dienā. Kaķīte ir sterilizēta un ar lieko svaru (mazkustīgums dara savu), adaptēties jaunajai situācijai būtu grūti...jo tā ir pakaļkāja un viņa nevar ne uzlekt, ne pakāpties. Kažociņš arī pagarš. Nodzinām ar mašīnīti, jo čuriņa saķep un grūti nokārtoties. Es nevaru tā vienkārši pateikt dakterim - labi, iemidziniet... kaķītei acis mirdz, viņa vēlas dzīvot un es arī to vēlos...esmu pieraudājusi visu spilvenu un iztērējusi visus salvešu krājumus mājās, bet sirds ir smaga un vieglāka nepaliek. Tagad tiek runāts par amputāciju, vīrs ik pa laikam zvana un informē. Cenšos tad neraudāt, bet nesanāk. Naudiņas mums nav žēl, regulāri ziedojam arī citiem dzīvniekiem, bet es nebiju gaidījusi tādu triecienu.
Ja kājiņa būtu lauzta, sadzītu. Viņa arī pirms tam neizrādīja nekādas pazīmes, bet te pēkšņi viss saasinājās.
Es atvainojos par garo penteri, cerēju, ka paliks vieglāk, bet tā nav..
1374
