Darba meklējumi

ātri. ar prakses palīdzību pilnīgi bez pieredzes un 80%īgi nozarē, ko studēju. bet tas gan laikam vairāk aktuāls studentiem. bet, ja nav pieredzes, ar kaut ko jau jāsāk :) varbūt draugiem un paziņām ir kas piedāvajams/zināms - šobrīd, manuprāt, ļoti daudi uzņēmumi izvēlas darbiniekus iekšejā konkursā vai pēc rekomendācijām ;) lai veicas!

Tieši manā gadījumā - precīzi viens CV + viena darba intervija uz konkrētu amatu. Ieguvu darbu savā specialitātē, bez pieredzes. Jāsaka, ka kaut gan darbs ir manā specialitātē, nevaru teikt, kas tas ir ideāls vai tas, ko gribētu 100%, bet pagaidām tam ir savi plusi (neskaitot to, ka daru, ko mīlu), tāpēc mainīt neplānoju.

Necerēti ātri. Kad vēl studēju, uz mūsu kursa kopējo e-pastu atsūtīja ziņu, ka meklē darbiniekus, aizgāju uz interviju un mani pieņēma. Kaut kā viņi paši pēc tam teica, ka bija atsītīti diezgan maz CV un maz pretendentu, ko aicināt uz interviju. Mana profesija jau gan arī nav tāda ļoti izplatītā.

Darbu, kurā esmu šobrīd vadītāja, atradu avīzes sludinājumā (toreiz tā vēl bija aktuāli meklēt darbiniekus). Sāku ar zemāko un neprestižāko vakanci, līdz saņēmu pastāvīgi ik gadu kādu paaugstinājumu. Otrā darbā, profesijā, kurš ir mans otrs darbs uz konkrētiem projektiem, sāku strādāt, jo nosūtīju prakses pieteikumu, pieņēma uzreiz darbā. Projekts beidzās un ik pa laikam man piedāvā jaunus, attīstu arī vēl vienu savu nelielu biznesiņu. Nevar teikt, ka esmu veiksminiece, jo, strādājot pamatdarbā, nejūtos piepildīta, esmu nogurusi no personāla vadības, jo sirdī esmu radoša būtne, tāpēc vēlētos pastāvīgi strādāt savā profesijā un atteikties no vadītājas darba. Par to domāju ļoti nopietni, tāpēc iesaku meklēt darbu sfērā, kura interesē.

Vēlreiz uzsveru, ka darba ilgstoša neatrašana var būt saistīta ar nekvalitatīvi sastādītu CV, pieteikuma vēstuli vai rupjām kļūdām darba intervijā, pasniedzot sevi. Es cosmo bieži biju konsultējusi šajos jautājumos,bet fiziski vairs nespēju atbildēt, jo pienāca ļoti daudz vēstules. Vispirms pārliecinies, vai tiešām Tev šie jautājumi ir skaidri. Vai CV ir precīzs, individuāls, parāda Tavas prasmes, zināšanas un praktisko pieredzi? Vai pieteikumā vēstulē ir saprotama Tava motivācija, mērķi, uzņēmība strādāt? Vai pieteikums ir nosūtīts individuāli uzņēmumam nevis "spamveidīgi"? Vai darba intervijās neesi pārlieku pašpārliecināta, vai, tieši pretēji, baidies pilnvērtīgi iepazīstināt ar sevi? Apģērbs intervijai, neviltots smaids, pareizie jautājumi, atbilstoša vakance tavai pieredzei un zināšanām. Šo pārdomā:)

Studējot pēdējā kursā, sāku meklēt darbu - ar nosacījumu, lai būtu manā specialitātē. Kādus padsmit CV nosūtīju, uz kādām 3-4 intervijām biju. Vienā darba vietā pati atteicu, jo piedāvātie nosacījumi tomēr man nebija pieņemami. Kopumā pēc ~4 mēnešiem tiku pieņemta uz pusslodzi, kas pēc kāda laika pārauga normālā slodzē. Esmu ļoti apmierināta šobrīd.
Iepriekš bija neliela darba pieredze pavisam citā sfēra. Taču studiju laikā bija 2 prakses (viena obligāta, otrajā brīvprātīgi pieteicos) - lai arī tās bija īsas, tomēr, manuprāt, svarīgas.

Veiksmi!

Liene, gandrīz visiem tevis minētajiem punktiem varu atbildēt ar "jā". Vienīgi pēdējais nē - atbilstoša vakance tavai pieredzei un zināšanām. Jo sūtu CV arī uz tādiem, kur mana pieredze nav atbilstoša. Tas jau nekas, aizsūtot jau neko nezaudēšu.

Jā, prakses ir svarīgas. Dēļ tās man pašlaik ir kāda nekāda pieredze savā sfērā un zināšanas.

Vēlreiz uzsveru, ka darba ilgstoša neatrašana var būt saistīta ar nekvalitatīvi sastādītu CV, pieteikuma vēstuli vai rupjām kļūdām darba intervijā, pasniedzot sevi.

Ne vienmēr un vismaz, pati pēc savas pieredzes un vērojot savas draudzenes, vispār varu pateikt, ka reti vai nemaz.
Pati ilgstoši nevarēju atrast darbu, kaut gan man bija rūpīgi izstrādāts CV, motivācijas vēstule pēc visiem paraugiem un ja uzaicināja uz darba interviju, tad uzvedos pieklājīgi, biju ģērbusies atbilstoši.
Darbu nedabūju ilgi, jo nebija pieredzes. Kas man likās mazliet smieklīgi, jo kā tad lai es to pieredzi iegūstu, ja man pat netiek dota iespēja to darīt(uzreiz jāsaka, ka nemēģināju uzreiz mērķēt uz augstiem posteņiem, bet kā normāls cilvēks - vēlējos sākt no apakšas savā sfērā).
Draudzene, ar visu savu pieredzi, CV un motivācijas vēstuli nevarēja darbu atrast, jo nebija visaugstākais krievu valodas līmenis(bija tikai vidējais) un arī viņa toreiz neleca augstāk par savu pakaļu, mērķējot uz kaut kādiem priekšnieku amatiem.
Tāpēc man nav saprotams, ka pie ilgstošas darba neatrašanas vienmēr tiek vainots mistiski neizdevies CV vai nu pateikts, ka cilvēks vispār darbu nemeklē.
Manuprāt, galvenā problēma ir tā, ka visi darba devēji grib nezin kādus speciālistus un tiem, kas nav piedzimuši jau ar 10 gadu ilgu pieredzi, vispār nevēlas dot iespēju.