Labs rīts!
Bet varēja būt labāks... es arī tā nekā īpaši nejūtos.
Vakar man bija viens nozīmīgs pasākums un es pateicu puisim, ar ko tiekos, lai vakarā man piezvana un apjautājas, kā man gāja. Vai viņš piezvanīja? Nē! Uzrakstīja pusnaktī skypā, kad es vairs nebiju onlinā, kā man gāja. Un no rīta īsziņu vēlreiz ar to pašu atsūtīja. Laikam jūtas vainīgs. Dāa nu nav tas zvans, nu nav, un vēl daudz par vēlu. Es viņam katru dienu nelūdzu man piezvanīt, es vispār labi ja reizi pāris mēnešos palūdzu piezvanīt. To pašu nevar izdarīt. Viss, izlaidu ārā dusmu, ceru, ka vieglāk paliks :)