Man atkal ir otrādi..
Biju domājusi, ka pabeigšu vidusskolu, aizieūu uz Rīgu mācīties, pabeigšu augstskolu, strādāšu labā darbā, penlīšu naudu, satikšu puisi, apprecēšos utt.
Bet sanāca savādāk, 17 gados satiku savu vīrieti, pabeidzu vidusskolu, aizbraucu uz ārzemēm gadu pastrādaju, atbraucu atoakaļ, iestājos augstskolā mazpilsētā, jo draugam bija labs darbs, tagad nesen atradu darbu, ne savā profesijā, ne tuvu tam, pelnu nelielu summu, liekāka kā minimālā ir, bet jūtos nevērtīga, jo esmu beigusi augstskolu un strādāju pa grašiem, paralēli piepelnos savā profesijā..
vēlojoprojām ir nepiepildīts sapnis par labu darbu, lielām iespējām, bet jūtu, ka man ir lemts nodzīvot šādu - vienkāršu dzīvi bez lieliem iekrājumiem, ceļojumiem, īpašumiem..
Nezinu kā tev palīdzēt, bet ja es tagad būtu viena, sen jau būtu vai nu ārzemēs, vai kādā lielākā pilsētā, mācītos vai mēginātui atrast iespēju strādāt savā profesijā..
es neko nenožējloju, nebūt nē, vienkārši saprotu to, ka ne viss dzīvēnotiek tā kā mēs to ceram un iedomājamies 16, 17 gados..dzīve ir skarba un viss ir atkarīgs no mums..