Ar pašreizējo nevadījos pēc taureņiem. Esam kopā vairāk kā pusgadu. Simpātijas radās ļoti pakāpeniski. Īstenībā iesākumā reiz viņam teicu, ka gribu šķirties. Laikam tāpēc, ka man bija bail no attiecībām.
Taču viņš negribēja laist mani vaļā un tagad es ļoti ļoti par to priecājos, jo kaut kas ir mainījies, nevaru iedomāties savu ikdienu bez viņa. Esmu sākusi citādāk uz viņu skatīties. :)
es ar tādu nemaz netiktos, vainu kaut kas ir, vai nav vispār nekas.
ar to ka esi labs cilvēks, nepietiek lai es gribētu ko vairāk. viss vienmēr sākas ar to sajūtu......
kad satieku cilvēku, simpātijas parasti rodas pirmajā mirklī, vainu pirmajā tikšanās reizē vispār.
nekad nav bijis tā, ka eju uz randiņiem un domāju, patīk, nepatīk, būs kautkas vai nebūs, jā nē...nezinu.
Ar pašreizējo draugu man sākumā tauriņi nebija, pat īsti simpātijas no manas puses nē, bet kaut kā paliku ar viņu, jo sākumā uztvēru viņu kā laika kavēkli :D Bet tagad jau ir spēcīgas jūtas :)
Man bija tā - sākām čatot kā vnk draugi, tad satikāmies, pēc pirmās tikšanās uztvēru kā vnk ļoti foršu puisi, bet neko vairāk..otrajā tikšanās reizē viņš man prasīja, vai būšu viņa draudzene, tajā brīdī šokā pateicu jā, bet domāju, ka nekā tur nebūs, jo tādu jūtu pret viņu nav. Pēc dažām dienām tikāmies atkal un tad momentā ieraugot viņu visa mana pasaule apgriezās kājām gaisā, jutu, ka ir un par visiem 100% ir :)
Taureņi nebija, jo sākumā puisis neinteresēja, bet centās iegūt manas simpātijas līdz tas arī izdevās. Nebija mīlestība no pirmā acu skatiena, bet gan mīlestība pēc personības iepazīšanas.
Bija taureņi kaut kad pusaudžu vecumā. Vairs nav tādu, visu racionāli izdomāju. Dažkārt simpātijas rodas pakāpeniski, dažkārt- nerodas.
Dažkārt uzreiz jau rodas kaut kas līdzīgs taureņiem vēderā, bet pāriet pēc 2 tikšanās reizēm.
Kā kurā gadījumā. Man tas nav orientieris.
Sākumā nebija pat patikšana. Mazliet vēlāk patikšana, bet bez taureņiem. Vēlāk sapratu, ka mīlu, arī bez taureņiem. Ir pagājuši 4 gadi. Un taureņi uzradušies. :)
Es pat kaadreiz pabuchoties nevareeju ar chali, ja man nebija pilns veeders ar lidojoshiem taureniem. Ar tagadeejo draugu arii - no saakuma uztraukums un taurieni. Ja taadi nebuutu no saakuma, mees nemaz nebuutu kopaa. Cits staasts ir, ja, pieeeram, tev ir kaads labs draugs un vinsh iepatiikas ar laiku un tad tie taurini uzrodas. Bet tas jau kaa kuram - man, personiigi, taa sajuuta ir ljoti ljoti svariiga.
106
