Katrs parciesh savadak - es zinu, ka es palieku depresiva, sezhu majas, edu un raudu! Jaa, stulbi taa noraudaju vairakus meneshus, beigas man palidzeja aizbraukshana prom no LV pie draudzenes, kur sirsninja mazliet sadzija.
Citas draudzenes iet pa klubiem, piedzeras, paraud, atrod jaunus chaljus utt..
Katram sava"recepte", galvenais piespied sevi iet cilvekos, teatris, izstades, kino...
ZInu, ka man bija ta, ka pirmas attiecibas ari partraucu ar frazi - aij, man nav jutu pret Tevi, tad kad cilveks parstaja man zvanities, skriet pakalj un saka mani ignoret, tad jaa - sapratu, ka nevis jutas pazuda, bet attiecibas dzirkstelite. Pazudi uz nedleju no sava viriesha, varbut vinjam vnk vajag saprast kaa ir kad tevis nav, piemeram, dazas nedelas
katrā ziņā nav mājās jātup un jāpuņķo segā, tas ir sliktākais, ko var darīt - sevi žēlot. No pašiznīcināšanās jēga nekāda, bet tas ir sievietēm tipiski.kad izšķīros nemaz nebija emocionāli spēka kaut ko darīt, pagāja pusgads un jā, tad spēks parādījās un darītju visu ar divtik lielu azartu.
Izraudies,izsāpi,nopuņķo sevi,pēc tam piecelies,noskurinies un ej tālāk.šitais ieteikums ir labs :)