kā vieglāk pārdzīvot šķiršanos pēc ilgstošām attiecībām?

ne pa tēmu, bet varbūt zinat kādu kurš izīrē vai arī pašas izīrējat istabu vai 1istabas dzīvokli?

zuzannna.
Nu bet es redzu, ka tu to dari, analizē, domā utt! NEDRĪKST. Nevajag, sev izdarīsi sliktāk. Man arī patreiz ne gluži tik bēdīgs periods, bet kaut kas uz to pusi. Man mļākais slīd prom no rokām, un diemzēl, izskatās, ka biju pielaidusi sev pa tuvu, jo sāp (kaut arī tā nebiju domājusi lai būtu;) )bet tas bija tas kas man bija vajadzīgs lai sajustos atkal seksīga, pievilcīga sieviete, pēc garākas laulības dzīves:). Skumji, bet nedrīkst padoties emocijām. Jādomā tā - nebūs šis, būs cits:). Tatad viņš nav tevi pelnījis un ne savādāk:)! Par 2 cilvēku mīlestību līdz mūža galam? Nezinu. Nav manīta, izņemot filmas.

Kā gan es tevi saprotu...
Bet ieteikt neko nevarēšu, jo pati nezinu kā tikt ar to visu galā, lai gan šķirties bija mans ierosinājums, bet dēļ viņa gājieniem, tāpat jūtos slikti. šodien viņš vēl atbrauks pakaļ mantām, vismaz tā ir sarunāts, ceru, ka atbrauks, jo ir grūti, ka visur ir kkas no viņa.
Man atkal gribas uzreiz lekt jaunās attiecībās, varbūt ne nopietnās, bte tā lai ir kas uzraksta, painteresējas par to kā man iet, un kkur aizbraukt brīvdienās. Kamēr emsu darbā ir ok, jo nav tik daudz laika lai par to domātu, tikai visu laiku telf skatos vai nav ziņa no viņa. Kad priekšā būs garās brīvd., tad gan būs smagi, jo domas tik par viņu un mūsu sapņiem būs. Tev novēlu veiksmi, un lai nākamais tavs vīrietis tevi padara laimīgu :) bet mēģini izbaudīt šo laiku kamēr būsi viena.

Man liekas, ka raudāšana nepalīdzēs, bet tikai jutīsies vēl trakāk, galva sāpēs utt.
Vismaz man raudāšana nelīdz, šīs dienas gribēju sevi piespiest nobirdināt kādu asaru, bet nekā_ nesanāk, un labi vien ir, negribu vairs dēļ viņa raudāt...

Protams, ka ir grūti pēc ilgstošām attiecībām plānotb jaunu dzīvi. Jo pirms tam jāsaprot, ka viss izplānotais un izsapņotais kopā ar šo cilvēku netiks realizēts.

Ir sāpes, vilšanās, aizvainojums - visādu sajūtu kopums.

Tomēr, jo ātrāk centīsies savākties, jo mazāk cietīsi.


Uzskatu, ka šķiršanās nav jābūt saistītai ar citu sievieti. Šķiras taču arī citu iemeslu dēļ, ne jau tikai tāpēc, ka pie apvāršņa parādās cits vai cita.

Šķiršanās rada sāpes tikai tāpēc tiek pazaudēts, pie ka bija pierasts. Tas pats, ja brauc 5 gadus ar mašīnu un tad mašīnas vairs nav, ir sab. tr. Nu jā , variantu nav, bet jābrauc ir. Un, sēžot troļukā, skatīties pa logu, kā brauc mašīnas.. Būs nepatīkami. Bet rodas stimuls atgūt to, kas bija, nopelnīt un nopirkt vēl labāku, nekā bija. tie, kas to grib, tie to panāk. Tā pat ir arī ar attiecībām ;) Turās visi! Vajadzīgs laiks, un ja Tev nav 99 gadi, tad degunu augšā, laiks Tev vēl ir.

Ieteiktu aiziet uz jogas nodarbiibam, uz laiku liks aizmirst visas beedas, nomierina, harmonizee, pat rodas prieciigs noskanojums.

snupis
Nu bet es redzu, ka tu to dari, analizē, domā utt! NEDRĪKST. Nevajag, sev izdarīsi sliktāk. Man arī patreiz ne gluži tik bēdīgs periods, bet kaut kas uz to pusi. Man mļākais slīd prom no rokām, un diemzēl, izskatās, ka biju pielaidusi sev pa tuvu, jo sāp

jā es analizēju, jo gribu saprast kā man rīkoties

analizesana tik loti nesap, sevis zelosana sap vairak...nezinu, nedomat par to vispaar arii nevaru/ nemaaku

Astrīda
Man liekas, ka raudāšana nepalīdzēs, bet tikai jutīsies vēl trakāk, galva sāpēs utt.
Vismaz man raudāšana nelīdz, šīs dienas gribēju sevi piespiest nobirdināt kādu asaru, bet nekā_ nesanāk, un labi vien ir, negribu vairs dēļ viņa raudāt...

raudat sanak daudz, isteniba neteiktu ka pec raudasanas paliek vieglaak...

Tieši otrādi, vajag pabūt vienai. Tādā veidā ielūkosies patiesībai acīs, izdzīvosi sāpi un būsi daudz spēcīgāka. Tas gan nenozīmē krist izmisumā vai depresijā.

Noteikti tagad dari to, kas pašai sagādā prieku, baudu - sports, dejošana, utt. Neielaidies gadījuma sakaros, nepārdzeries, tad būs vēl smagāk.

Tagad Tev ta nemaz neskiet, bet tici man, tas, kas tagad ir noticis ar Tevi ir pats labakais uz ko Tu varetu ceret sajas attiecibas.

Dakteri

izārstē mani :)

jaa man ari skiet, ka japabut vienai, jasakarto sevi un tad tikai var mesties jaunas attiecibas pa istam, negribu plaksterus un gadijuma sakarus, bail tikai ka tas paarsaapesanas periods nav parak garš

Chouette

Tagad Tev ta nemaz neskiet, bet tici man, tas, kas tagad ir noticis ar Tevi ir pats labakais uz ko Tu varetu ceret sajas attiecibas.

šis man lika pasmaidīt :)

LAIKS DZIEDĒ VISU.

Arī es ar savām 4 gadus ilgušajām attiecībām esmu šķiršanās procesā.
Šajā gadījumā es esmu tā, ka ir pateikusi, ka attiecības jāizbeidz. Manuprāt, tas ir tieši grūtāk, jo visu laiku māc šaubas, vai mana izvēle ir pareiza, vai tiešām gribu attiecības izbeigt, kaut gan šo cilvēku vēl ļoti mīlu. Tās ir manas pirmās un vienīgās attiecības.

kā man nepatīk tas teiciens, ka laiks dziedē visu... nepiekrītu! jauna mīlestība gan dziedē!
iesaku maksimāli sevi noslogot, aizpildot laiku ar darbu, mācībām, izklaidēm, dažādiem pasākumiem, radu, draugu apciemošanu - tā, lai diena ir piepildīta un jauniem iespaidiem bagāta.

Patiesībā, cik cilvēku, tik viedokļu. Vienam palīdz ballēšanās, otram palikšana ar sevi, trešajam plāksteris utt. Nav tādas pareizās zāles šim. Man sķiet, ka laiks tomēr nav tas variants uz kuru paļauties, es uzskatu, ka vislabāk sāpi aizmmirst palīdz jauna mīlestība. Mīlestiba nevis plaksteris.
Jo lai cik ilgs laiks paietu, ja tu esi tā, no kuras aizgāja, ieraugot bijušo, tas tik un tā sāpēs. Ja cilvēks gribētu, vinš mēģinatu atjaunot jūtas, iziet no rutīnas, darīt visu iespējamo, lai tikai nezaudētu Tevi.
Neuzskatu, ka sevis žēlošana, analizēšana kaut ko dos. Saņem sevi rokās, saglabā savu pašlepnumu un soļo pa dzīvi tālāk ar smaidu sejā. :)

Traki šausmīgi izklausās. Nevajag sevi mocīt un turēties pie kaut kā, kas nav skaidrs.Attiecībās vajag drošību un pārliecību, ka var paļauties, kā arī jūtas vienam pret otru , bet kā var paļauties uz cilvēku, kas šaubās? Nemoki sevi. Tiešām izraudies, sāc sportot, lasi grāmatas, kļūsti labāka savā jaunajā dzīvē.

Es šodien izlasīju vienu citātu. Tas man nez kāpēc aizķērās un pat asociējās ar autores izvirzīto tēmu :)

Vislabāk, ir mīlēt mazliet; lai kas tas būtu, tikai mazliet, lai tad, kad tam salauž muguru vai iebāž miroņu maisā, tev vēl varbūt atliktu mazliet mīlestības nākamajam.

Katrs parciesh savadak - es zinu, ka es palieku depresiva, sezhu majas, edu un raudu! Jaa, stulbi taa noraudaju vairakus meneshus, beigas man palidzeja aizbraukshana prom no LV pie draudzenes, kur sirsninja mazliet sadzija.

Citas draudzenes iet pa klubiem, piedzeras, paraud, atrod jaunus chaljus utt..
Katram sava"recepte", galvenais piespied sevi iet cilvekos, teatris, izstades, kino...


ZInu, ka man bija ta, ka pirmas attiecibas ari partraucu ar frazi - aij, man nav jutu pret Tevi, tad kad cilveks parstaja man zvanities, skriet pakalj un saka mani ignoret, tad jaa - sapratu, ka nevis jutas pazuda, bet attiecibas dzirkstelite. Pazudi uz nedleju no sava viriesha, varbut vinjam vnk vajag saprast kaa ir kad tevis nav, piemeram, dazas nedelas ;)

būs tev viss un vēl visvairāk, sapīgi bet ...