Man līdz biznesa ekspertam kā rāpus līdz Ķīnai bet nu... mani divi eirocenti:
Latvijā tomēr pa lielam balstas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Un kas tur notiek, vismaz tajās vietās, ar ko man ir gadījies saskarties, dažreiz ir diezgan bēdīgi. Darbinieki tiek pieņemti darba pēc principa "jo lētāk jo labāk" (kas, loģiski, ne vienmēr ir pareiza pieeja), nodokļi tiek... ummm... "optimizēti" ar visām iespējamajām metodēm. Vismaz manā darba jomā figurē daudz darījumu skaidra naudā bez jebkādiem čekiem, attiecīgi, arī uz ta pamata "optimizācija" notiek uz pilnu klapi.
Par piedāvātā pakalpojuma kvalitāti tiek piedomāts pamaz. Ka potenciālie klienti it kā interesējas, bet līdz sadarbībai nenonāk, nu, ar to attieksmi, ko bieži var novērot, nav arī brīnums. Kaut kā tas viss "bizness" bieži vien tiek bīdīts ļoti nenopietni, un bieži vien to klientu aizbiedē nenopietna attieksme no "lētās" (lasi - neprofesionālās) sekretares puses. Atkal - nekādā gadījuma nesaku to par visiem uzņēmumiem un uzņēmējiem, bet tikai to, ar ko ir gadījies pašai saskarties.
Kādu laiku biju bez darba un pastaigāju uz valsts apmaksātiem kursiem par nodokļu maksāšanu pašnodarbinatajiem. Un kā domājat, ko valsts apmaksātajos kursos māca pasnodarbinātajiem? Ka "optimizēt" nodokļus.
Un tad brīnamies - kāpēc ekonomika neattīstas kā baravika pēc lietus, un kāpēc valstij nav naudas maksāt milzu pabalstus.