sapnis

Bija pārāk daudz sakritību, lai varētu teikt, ka sapnis piepildītos.
Man bija sapnis kā filmā, ka satieku cilvēku, kurš aicināja līdzi (cilvēks bija miris), tā, kā sapņus kontrolēt es protu, to aicinājumu atliku uz X dienām.
Tā, kā tajā laikā biju saslimusi man ar katru dienu palika arvien sliktāk un sliktāk līdz pienāca mistiskā diena X, kurā es aicinātājam atteicu un nākamajā rītā pamodos pilnīgi vesela. Tas bija pirmais sapnis, no kura ar grūtībām es pamodos. Tā mana spēle ar apziņu un bezapziņu beidzās, es neuzdrošinājos vairāk atkārtot šādus gājienus.

Piekrītu Spīdolai, bet tas ir tikai tad, ja cilvēks ir to iemācījies un labi pārvalda. Ja tagad kāda nezinoša meitene izdomās - ''o, miega paralīze, kas tas tāds, jāpamēģina!'', rīt droši vien varēs lasīt šeit komentāru, cik tas bija briesmīgi, un ka visa tā sapņošana ir bullšits. :D

Mani sapņi ļoti spilgti parāda nākotni, reizēm ir gadījies, ka arī pagātni (par kuru es nevarēju būt informēta, jo notikumi, ko redzēju, bija teju pirms gadsimta, cilvēki - kurus nebiju agrāk redzējusi un zinājusi par tādiem. Tomēr redzēju notikumus, faktus no viņu dzīves, izskatu, utt. Reāli izrādījās, ka tā arī bija (tādi cilvēki bija eksistējuši, atradu - fakti bija precīzi, fotogrāfijās varēja redzēt, ka tiešām arī izskatījās tāpat). Protams, par atsevišķiem notikumiem, ko redzēju, nevaru pārliecināties, jo tie nav dokumentēti kā dzimšanas, nāves, laulību fakti. Bet nu jā, šos cilvēkus es redzēju tādos kā sērijveida sapņos, noteiktā laika periodā. Tie bija iepriekšējās dzīves sapņi, jo sevi sapnī redzēju kā to citu sievieti....

Vienreiz man apzinātajā sapnī kaut kas nogāja greizi. Tas bija murgs, es pēkšņi apzinājos, ka tas ir sapnis un gribēju pamosties, bet tas neizdevās. Sāku apkārtējiem teikt, ka tas ir tikai sapnis un ka es tūlīt pamodīšos. Bija tāda sajūta, ka viņi visi mani tur par jukušu, bet beigās vispār sāka nākt virsū ar ieročiem un mēģināja mani nogalināt. :D Tad gan pamodos.

Bija laiks, kad bieži sapņoju par nāvi, it kā nekā īpaša nebija, vienkārši sapnī man tika teikts, ka ja viens cilvēks aizbrauks, tad atpakaļ neatbrauks. Un tā vairākas reizes. Nepievērsu tam īpašu uzmanību, līdz sapņos sāka nākt mana mirusī vecmamma un katru reizi teica, ka viņai sāp kājas un, ka viņas kurpes ir saplēstas un grūti ar tādām staigāt.(Vēl tagad nezinu ko tas īsti nozīmēja) Šos sapņus pastāstīju mammai un izrādījās, ka viņa redz tieši tādus pašus, vēlāk aizbraucām uz kapiem, noskaitījām lūgšanas un sapņi beidzās.

Par sapņu tulkošanu manas domas dalās. Galu galā, kas ir sapnis? Zemapziņas radīta ilūzija. Ikdienā, pašlaik, dzīvē, mēs izmantojam apziņu, domājam, uztveram apkārtējo informāciju, analizējam to savā prātā. Bet zemapziņa dara pilnīgi to pašu, paralēli, tikai mēs to nekontrolējam. Sanāk, ka sapņi ir zemapziņas domu uzplaiksnījums, bet zemapziņai nepiemīt loģikas, tāpēc nekontrolētie sapņi bieži vien ir nesaprotami, neloģiski un nereāli (kā piemēram, BellaDonas aprakstītais sapnis par vecmammas dīvainajām frāzēm).

Tāpēc es nezinu, kā to visu var pareizi iztulkot. Piemēram, viens no maniem neseniem, nekontrolētajiem sapņiem - es biju pludmalē, vasarā, sauļojos, un kaut kāds resns sīkais ar arbaletu iešāva man dibenā bultu, es to izvilku, un tad viņš iešāva vēlreiz. Nu wtf? :D Ko tur reāli var iztulkot?

es biju pludmalē, vasarā, sauļojos, un kaut kāds resns sīkais ar arbaletu iešāva man dibenā bultu, es to izvilku, un tad viņš iešāva vēlreiz. Nu wtf?

Amors, varbūt tas ir amors atvaļinājumā! :D:D

Amors, varbūt tas ir amors atvaļinājumā!

Smejos, bet tas bija sāpīgi. :D Un nekāda sakara. Ja nu vienīgi, es varētu to arbaletu saistīt ar vienu seriālu un personāžu, kurš man patīk, bet tik un tā, tas ir neloģiskuma kalngals. :D

Ja nu vienīgi, es varētu to arbaletu saistīt ar vienu seriālu un personāžu, kurš man patīk

Varbūt ar Walking dead? :D Man reizēm gadās, ja aizraujos ar kādu seriālu, tad agri vai vēlu sapnī redzu kādu no personāžiem visai īpatnējās situācijās... :D

Yep, tieši tā. :D Bet tādā gadījumā, dusma uz zemapziņu, Derila vietā ieliek resnu sīko. :D

dusma uz zemapziņu, Derila vietā ieliek resnu sīko

Varu iedomāties to vilšanos :D gandrīz vai gribas paskatīties vecās sērijas, lai var pamielot acis :D

Pacelju, varbuut veel kaadai ir kaut kas interesants sakaams. :)

Pashai atsaakot sho sapnjoshanu atminjaa ataust visas gruutiibas un kaitinoshaas lietas, taa nenotureeshanaas sapnii, miglainums un peekshnjaa pamoshanaas nenormaali kriit uz nerviem. :D Bet ko lai dara, jaastraadaa un jaatiista sevi. Vieniigais jaunums, pagaashnakt pirmo reizi sapnii piedzeeros. Tas gan bija interesanti, sapnii bija skaidri juutams viss tas reibonis, neliels ''karuselja efekts'' un arii mana runas veida izmainjas. :D Tagad saaku domaat, varbuut sapnii tieshi taapat intereses peec var izmeegjinaat narkotikas - efekta buus, bet kaiteejuma organismam nemaz. :D

Nedaudz nolazhoju peedeejaa teikuma, domaats bija ''efekts buus, bet kaiteejums organismam nebuus.''

Bonecutie, varbūt efektu var sajust.:D Es, piemēram, esmu sapnī kritusi no liela augstuma, tādēļ pamostoties ir sāpējis pilnīgi viss.

Sveikas!
Salasījos šo diskusiju un sāku katru vakaru pirms miega mēģināt gulēt nekustīgi, līdz sajūtu, ka ķermenis atbrīvojas no apziņas. Vairākas dienas nekas nesanāca. Bet šonakt beidzot izdevās piedzīvot to momentu!!! Sākumā guļot ir tādas sajūtas, ka itkā slīdētu kaut kur, tad tās ik pa laikam pastiprinās, līdz vienā momentā paliek pavisam intensīvas un tad ir tas brīdis klāt, kad sajūti, ka apziņa paceļās virs ķermeņa! Tas viss notika tik viegli, pats no sevis! Piecēlos no gultas un devos pastaigāt pa dzīvokli (nu jau tikai kā apziņa). Sajūta bija faktiski gandrīz līdzvērtīga tam, kā īstais ķermenis, tikai pati sevi jutu citādi. Grūti aprakstīt, bet biju pārsteigta, ka man piemita tik daudz spēka, lai kustētos, spertu soļus. Es gan savu pastaigu diezgan ātri pārtraucu, jo man bija sajūta, ka pirmajā eksperimentā ilgi nedrīkst atrasties tādā stāvoklī. Atnākot atpakaļ līdz gultai, nebija problēma "pazaudēt sevi" uzreiz ieslīdēju atpakaļ ķermenī un tad uzmodos lielā eiforijā par to, ka man izdevās! Nebija miega paralīzes (kaut agrāk tādas esmu piedzīvojusi diezgan bieži).
Paldies meitenes par šo diskusiju, mēs patiesībā tik daudz ko varam darīt ar savu apziņu! Tas ir fantastiski un aizraujoši!

Kāds varētu izskaidrot kas notiek ar mani.

Man jau kādu 4 reizi ir tā. Es sapņoju un tad kad itkā jau možos augšā es redzu sevi guļot gultā ar atvērtām acīm no guļoša skatu punkta. Es nevaru pakustināt rokas kājas un tad es ar visu gribasspēku no tā izlauzoš un atveru acis. Vismaz man liekas ka es reāli pamožos nevis sapņoju tālāk?

Vienu dienu man bija tas pats. Es gulēju, bet biju jau pusmodā. Es sapņoju par kautkādu onkuli kurs sapņa beigās teica es nelaidišu tavu roku vaļā. Un tad bija tas moments es pavisam, pavisam pavēru acis reālajā pasaulē, bet nevarēju pakustēties, tad es sapratu ka man jālaužas arā no tvēriena un es ar acs kaktiņu redzēju kā mana roka noraustās. Tad es pamodos.

kaķenīte
Tā visticamāk ir miega paralīze. Man tā bieži ir gadījies. Pārsvarā tad, kad guļu pa dienu, ir ļoti dīvaini sapņi + grūti atmosties. Bieži vien nevar saprast vai tas viss notiek īstenībā vai sapnī. Un, lai pamostos un spētu pakustēties ir vajadzīgs ļooooti liels spēks. Sajūtas ir tiešām nepatīkamas. :/

Galvenais ka es vispār iepriekš ne uz ko tādu netiecos, protams es zinaju ka kas tāds pastāv, bet pēdējā laikā tas notiek biežāku un es nesparotu kapēc, nav patīkami ka tu vienkārši nevari pakustēties un tev jālaužas ar visu spēku. Es pat nemēģinu neko tajā sapņu leitā darī, bet sapnī dažreiz saprotu ka esmu sapnī un tad daru ko gribu. Es nesaprotu..es pat to nedaru speciali

Nu, reizēm arī stress un citas ikdienas lietas ietekmē, to, ka miega paralīze ir biežāk. Atceros, ka studiju laikā, kad bija sesijas regulāri bija problēmas ar pamošanos. Vairāk fiziskas aktivitātes, pastaigas svaigā gaisā, mazāk stresa, tad domāju, ka nebūs vairs tas jāpiedzīvo kā ikdienas atmošanās no miega.

Es iedvesmojos, tagad gribēsies visu izpētīt kārtīgi.

Šonak viens moments sapnī bija ļoti jocīgs. Es slidinājos slidotavā, milzīgā, nepazīstamā vietā un tad es pēkšņi izsprāgu no planētas. Es atrados mazā bumbiņā ,es ļoti ātri lidoju no planētām turp šurp, bvet zemi neredzēju. Tad es domāju ''Tad redz kas ir tajā visumā'' tad es atkal pēc izsprāgšanas uz priekšu kritu lejā un ats sajūtas bija wow. Krītot es nonācu pie vislielākās planētas, es viņai ilgi kritu garām un dzirdēju draudzenes čukstus kautkur blakus :''tā ir tā nezināmā Viktoria Secret planēta'' - tad mani pamodināja brālis un es biju ļoti dusmīga :D