Sveiki.
Vēlējos apspriezt ļoti nopietnu tēmu, kura šobrīd skar manu dzīvi. Lieta tāda, ka mācos augstskolas 1. kursā budžeta grupā, bet pašlaik un 3 mēnešus iepriekš jau prātoju par augstskolas pamešanu, jo, apmeklējot visas lekcijas, konstatēju, ka puse mācību priekšmetu ir man neinteresējoši un, iespējams, karjerā nenoderīgi. Bet ir cits iemesls, kādēļ vēlos pamest šo augstskolu – katru rītu nākas pavadīt 1 h ceļā, braucot ar pārpildītu vilcienu un ejot gabaliņu ar kājām uz augstskolu cauri vienam no Rīgas kriminālākajiem mikrorajoniem, kura pamatiedzīvotājus interesē alkohols, narkotikas un zādzības. Protams, 1 h jāpavada arī atceļā uz mājām – pēc nogurdinošā brauciena mājās pagūstu uztaisīt pusdienas un pēc tam uz 2 h aizmigt. Iespējams, ka tā ir kāda veselības problēma, kas man ne darba dienās ne arī brīvlaikā ļauj paveikt ikdienas darbus, pēcpusdienā neaizmiegot. Kad pamostos, bieži nākas mācīties pat pus nakti, lai pagūtu visu vai vismaz lielāko daļu izdarīt. Pēc tam guļu apmēram 4-3 h un tad atkal jābrauc uz skolu. Diemžēl ir vēl citi apstākļi, kādēļ vēlos aiziet no studijām un sākt patstāvīgu dzīvi – pašlaik dzīvoju pie vecākiem, kuru ego ir augstāks par pārējo līdzcilvēku interesēm. Viņiem mērķis bija mani ielikt vienalga kurā augstskolā ar nosacījumu, ka tur ir budžets un tā atrodas netālu esošajā Rīgā. Bez tam diezgan slikti ar viņiem saprotos, jo šie mani nemitīgi noniecina, uzskaitot dažādus trūkumus manos mājas darbos un piemērotībai dzīvē – viņi bieži man liek darīt lietas, kuras nemaz ikdienā nevēlos darīt. Brīvdienas paiet mājās, tīrot 4 istabas un saimniecības bloku, tas ļoti nogurdina. Bieži nepagūstu visu izdarīt augstskolai. Piedevām mani nemitīgi terorizē, kritizējot manu darbu un cenšoties kaut kā aizskart. Bieži vien šie konflikti kļūst ļoti personiski un kaitinoši, ja vienreiz pat zvanīju uz krīzes tālruni. Meklēju darbu Rīgā un citur, bet diemžēl nekur mani nepieņēma. Tagad saprotu, ka, iespējams, labākais ceļš būtu pamest augstskolu, 1 gadu aizbraukt uz kādu citu Latvijas pilsētu, gūt 1. darba pieredzi, atjaunot veselību un sakārtot galvu, lai zinātu, ko un kur nākotnē vēlos mācīties. Vienīgi liekas netaisnīgi pret vecākiem, ka viņi mani nepilnu gadu pēc vidusskolas uztur un es tā vienkārši aizeju un pametu studijas. Jau informēju viņus par šo variantu – vecāki tikai biedē, ka ar vidusskolas izgl. varēšu nākotnē tīrīt ielas un iet palīgā rakt grāvjus, bet es saprotu, ka vēlos aiziet no mājām, jo nav normāli, ka vecāki piedraud pasaukt savus draugus, lai mani „pieliktu pie vietas”. Vēlos mieru un klusumu, tikai istabas īre pilsētās ir dārga. Gribu aizbēgt no šī trako nama, bet ko tālāk? Kā jūs ieteiktu iziet no situācijas?