Labrītiņ sājā saulainajā pavasara rītiņā.

Man rīt sākas atvaļinājums, tikai vakar vakarā, kad jau biju gultā uz gulēšanu to apjautu.

Tad man šodien tāds jestrs noskaņojums.
Atceros, kad man bija prakse. Tas bija pārtikas ražošanas uzņēmumā, mana prakses vadītāja bija laboratorijas vadītāja. Vajadzēja katru dienu iet arī apskatīt, kā notiek ražošanas process, kā cilvēki strādā (ar mērķi pārbaudīt, vai ievēro higiēnas noteikumus, lai produktam nekas nekaitētu, ja vēlāk analīzēs atklājas, ka ir kaut kādas novirzes no normām, vaino laboratoriju un visiem darbiniekiem novilka no algas). Tad es vienu reizi padzirdēju, ka es esmu kā šunelītis, kas skraida pakaļ. Laikam tie darbinieki nezināja, ka man tur ir tikai prakse. Bija tāda stulba sajūta, bet palaimējās, ka vadītāja bija forša un viņa teica, lai es tās klaču bābas neņemu vērā.
Aizvakar visu ko sasēju siltumnīcā, šodien laukā iešu kaut ko iesēt. Sestdien ir doma braukt uz tirgu un nopirkt tomātu stādiņus, lai varētu siltumnīcā iestādīt.
