Ja jūs paliktu stāvoklī, saderinātos?

Nē. Esmu pret laulībām tikai bērna dēļ. Negribētu kā tajā anekdotē "Grūtniecības tests parādīja, ka drīz būs kāzas".

jā. esmu pret ārlaulības bērmniem, manējais tāpat.

Īpatnējs formulējums.
Tas ir tā, vai paliekot stāvoklī lūgtu savam draugam roku?
Vai liktu savam draugam veikt bildināšanu vai kā?
Vai tas ir jautājums šī foruma vīriešiem, ja saderināšanās tiek uztverta standarta izpratnē, kad vīrietis šo "procedūru" dara pēc savas iniciatīvas

Saderinātos tikai tad, ja iepriekš bez bērna būtu ļoti gribējusi ar to cilvēku precēties, bet tikai bērna dēļ gan nekad.

Vispār jau cerēju, ka vīrietis mani bildinās, kad biju stāvoklī, bet nu nekā, bet precēties gan negribējās stāvoklī, lai visi nedomā, ka precos bērna dēļ. Bet tāpat man nekas nesanāca. :D

Vēl jau ir tas, ka ne jau tikai bērna dēļ vīrieši uzreiz bildina savas sievietes stāvoklī, bet bieži vien tāpēc, ka tad viņi saprot, ka būs trešais un vēlas tomēr to stabilo ģimeni, līdz ar to vēlas sievieti precēt, lai bērns jau dzimtu pilntiesīgā ģimenē, kur visiem (pārsvarā gadījumu) ir vienāds uzvārds.

esam par to runājuši, ja ta gadītos vienakārši ietu uz zagsu iesniegumu rakstit i viss.

Ja paliktu stāvoklī un vīrietis teiktu - oo, mums būs bērniņš!!!! Davai precamies, lai viss oficiāli, tad es noteikti teiktu Nē! Bērna dēļ nudien nesteigtos ar šādu pasākumu.

Da es vispār esmu pret kāzām :D :D Es negribu precēties tuvāko 10-15 gadu laikā. A pēc 15 gadiem bērniem jau par vēlu būs (nu gandrīz par vēlu). Tā kā laikam mans viedoklis tāds greizais :)

jā. esmu pret ārlaulības bērmniem, manējais tāpat.

Tāds termins vairāk nepastāv.

Vienmēr esmu gribējusi vispirms kāzas un tad bērnu. Saderināties vai nē, nez - ja tas būtu tāpat domāts un plānots, tad nedomāju, ka bērna pieteikšanās to kaut kā baigi mainītu. Sliecos piekrist Lilii viedoklim:

Vēl jau ir tas, ka ne jau tikai bērna dēļ vīrieši uzreiz bildina savas sievietes stāvoklī, bet bieži vien tāpēc, ka tad viņi saprot, ka būs trešais un vēlas tomēr to stabilo ģimeni, līdz ar to vēlas sievieti precēt, lai bērns jau dzimtu pilntiesīgā ģimenē, kur visiem (pārsvarā gadījumu) ir vienāds uzvārds.

Vienu gan zinu droši - noteikti neprecētos ar punci! Tad noteikti pagaidītu, kamēr bebis piedzimst un paaugas drusciņ. Jo savās kāzās man gribas foršu ballīti nevis bezalkoholisko šampi un nelabumus. :D

Tā,kā sākam domāt par kāzām un lēnām uz to ejam, tad negaidīta grūtniecība tikai paātrinātu visu kāzu procesu.
Es esmu vecmodīga un kāzas redzu pirms bērna.

Varbuut saderinaatos, bet preceetos gan tad, kad beerns jau buutu piedzimis un paaudzies ...

Bet taa es esmu tikai Par beerniem, peec kaazaam.. ja sanaaktu neplaanoti, tad jau domaatu, ko dariit...

Nē, jo, manuprāt, tas ir tāds kā "piespiedu" variants. Saderināties un precēties vajag tad, kad jūt, ka to patiešām vēlas un ir gatavi darīt - laulības ir sevis pašu dēļ, nevis bērna dēļ.

Neredzu jēgu audzināt bērnu ģimenē, kurā tāda lieta kā milestība neeksistē. Tas tomēr arī bērnu ietekmē. Nav viņi tik neintelektuāli, lai nesaprastu, ka māmiņa ar tētuku viens otru nemīl. Un vecāku savstarpēja saticība un mīlestība ir svarīga, lai bērnam radītu pareizu priekšstatu par ģimeni. Neticu, ka cilvēki, neesot mīlestībā, var nodzīvot mūžu kopā saticībā.
Bet, ja ir mīlestība un piesakas mazulis - jā.

nē, jo vispār negribu precēties. un bērna dēļ to tāpat nedarītu.

Tāds termins vairāk nepastāv.

pastav pastav.Un daudzi skatās uz tadiem škībi. Patik tas kadai vecmeitai vai ne!

Neredzu jēgu audzināt bērnu ģimenē, kurā tāda lieta kā milestība neeksistē.

dzemdet bernu no nemilama cilveka jegu redzi? Un mīlēties , vispar but kopa ar nemilamu jegu redzat? man tas liekas slimīgi divaini...

Aaa... un papildināšu no pašas pieredzes - stāvoklī paliku, bērna tēvs teica, ka nu moš vajadzētu precēties. Izvairījos no šāda pasākuma un labi vien, ka tā - atkal tik būtu sašmucējusi dokumentus, jo mums tāpat nekas foršs nesanāca. Nu izņemot bērnu :)

Nē, neprecētos tādēļ, ka būtu pieteicies bērns. Nenosodu tos, kuri tā dara, bet tas nav man.

Noteikti nesaderinātos tikai bērna dēļ. Un vispār muļķīgi.
Piedzimu ģimenē, kur mani vecāki nebija precējušies, un līdz pat šai dienai viņi nav apprecējušies, bet dzīvo laimīgi kopā. Kas tajās PRECĪBĀS ir tāds, bez kā nevar iztikt?
Šaubos, vai vispār vēlos precēties dzīvē. jā, attiecības man ir

dzemdet bernu no nemilama cilveka jegu redzi? Un mīlēties , vispar but kopa ar nemilamu jegu redzat?

Jā, redzu. Jo bērns ir arī mans. Bet norakstīt visu savu dzīvi un pavadīt to ar cilvēku, kurš ir vienaldzīgs - nekad.