Es iemīlējos vienkāršajā puisī, uz kuru no sākuma skatījos "no augšas". Iemīlējos tieši harismā, talantā, inteliģencē. Tagad viņš jau ir samērā "izsities" savā karjerā un mēs esam kopā jau 4 gadus, bet kad pirmo reizi viņu ieraudzīju, NEKAD nenoticētu, ka ar viņu apprecēšos. Vispār bija interesanti, jo kad iepazināmies, es biju kopā ar hokejistu, tādu publikas mīluli, kurš labi ģērbjas, savs auto, savs dzīvoklis, Rīgas ballīšu "zvērs". Mans topošais vīrs toreiz ar autobusu kratījās, ģērbās nenormāli vienkārši, vispār nekad negāja uz klubiem, piektdienās futbolu ar draugiem spēlēja un tieši tajā vienkāršībā un harismā, kas no viņa staroja, es iemīlējos.Vispār esmu pamanījusi, ka viņš ir vienīgais mans vīrietis, kurš ir paticis visām manām draudzenēm, ģimenei, radiem. Visiem viņš patīk, kuri viņu pazīst:)