bailes

But nodotai no tuva cilveka, kad nu tiesam to pat nevari iedomaties.

no nāves. No nebūtības faktora tajā!

Un tad tadas lietas ka suni, zirnekli un visadi citadi insekti un kukaini.

Man bail no tumsas. Joprojam tumsa esot sak regoties kkadi briesmoni un laci... :-)

Varbut ne gluzi no naves, bet novecot un palikt nespejigai par sevi parupeties, klut atkarigai no lidzcilvekiem.

No tuvinieku nāves.

Zobārstiem. Cits nekas nenāk prātā... Peles/žurkas nebiedē, augstums/dziļums arī ne, baidīšanos no nāves vispār neizprotu. Man pat būtu interesanti uzzināt, kas notiks kad es aiziešu no šīs pasaules. :D

Es parvareju bailes no zobarsta. Nav nekas tur patikams, bet vairs nav paniskas bailes ka agrak.

baidīšanos no nāves vispār neizprotu

Gribi teikt, ka Tevi nebiedē tas, ka kādu dienu uz visiem laikiem var pazust Tava labākā draudzene, omīte, draugs utt.? (trīz reizes pārspļauju pār plecu- pfu, pfu, pfu)

No zirnekļiem un bitēm, lapsenēm utt.. ar katru gadu arvien vairāk paliek bail no augstuma, tik ļoti, ka ļaunākie murgi naktīs ir tieši tie, kuros rāpjos torņos, pa stalažām, vantīs :D
Baidos novecos un zaudēt tuvākos

kisskissmjau, es runāju par savu nāvi, jo bieži vien sanāk dzirdēt, ka no tā cilvēki ļoti baidās.

El Diablo, skaidrs, es pārpratu.

Man ir ļoti bail no tumsas. Uz ielas tumsā vēl tā, bet esot vienai mājās ļoooti bail. Eju gulēt tikai ar mūziku vai ieslēgtu tv. Reizēs (pēdējā laikā bieži), kad pazūd elektrība un ir tumšs, liekas ka ar sirdi aiziešu pat tajās nieka 3 min.,kamēr elektrība ir atpakaļ.

Es pilniigi nebaidos no naaves,jo ticu naakosai dziivei.Man laikam biezi ienaak praataa doma,vai vareetu dziivot te pilniigi viena?To sajuutu varbuut nevareetu nosaukt par baileem,bet tajaa visaa ir kaut kas taads-nepatiikams...

Ļoti baidos par to, ka ar tuvākajiem cilvēkiem varētu atgadīties kas slikts. Bet ja runā par cita veida bailēm, tad ir paniskas bailes no negaisa, it īpaši ja mājās esmu viena.

No augstuma.

Hmmm, ne viena vien šausmene sākas ar to, ka kāds uzdod šo jautājumu... un pēc tam pārējos pakļauj šo lietu ietekmei. :D

Varētu teikt, ka esmu ļoti bailīgs cilvēks.
Man ir bail no čūskām, no augstuma. Kopš reizes, kad mani sakoda suns, man ir bail no augumā lieliem suņiem. Kā arī no viena gadījuma, kurš paldies Dievam labi beidzās man ir ļoti lielas bailes staigāt pa tumsu, it īpaši kad pretī nāk kādi iereibuši vīrieši.
Un dēļ vienas filmas iespaida man ir bail, ka mani varētu aprakt dzīvu zārkā. Psihi, bet bailīgi. :D

es vispar esmu loti bailiga,un baidos no daudz ka;
1. sunim ir epilpsija un del ta man ir bail no ta suna(pareizak palikt divata ar to suni majas)
2.no tumsa(jutos nedrosa tad)
3.izklausisies smiekligi,bet baidos no mirusa cilveka.
4.Varbut ne gluzi no naves, bet novecot un palikt nespejigai par sevi parupeties, klut atkarigai no lidzcilvekiem. sola es tew pievienojos saja!

Es laikam baidos no visa. :D
Bail no zirnekļiem, bail no ātruma, bail no visiem sadzērušiem večiem, kad kko nesu bail kad nometīšu, kad draudzenes meitiņu paņemu klēpī un spēlējos ar viņu, tad bail nomest viņu, kad ar mašīnu kkur šaurā vietā jāizgriežas, tad bail kko noskrāpēt.. Bail no visiem sīkumiem, no visa. Bail vārdu pielietoju arī kad jūtos nedroša. Ko jaunu pagaršojot saku - man bail pagaršot, ja nu negaršo un tādā garā. Kad biju maza, maza meitenīte tad brālis mani visu laiku baidīja, stāstīja visādus spoku stāstu kā mani nozags, spundēja visās istabās un tagad man bail no visa. :D