Ak

Man tā ir bijis diezgan bieži..ir vairāki cilvēki, kas varbūt vēl nav tie tuvākie un kuriem esmu uzrakstījusi, ka varētu satikties, bet vienmēr dažādu iemeslu viņi netiek, nevar..nu un tad man kaut kā apnīk prašņāt un tas kontakts, diemžēl, zūd..
nepatīk man vienmēr pašai uzņemties iniciatīvu..tā īstenībā var labi iepazīt otru cilvēku un viņa attieksmi..
ko varu ieteikt? ja nu vienmēr Tevi kāds uzmet - nerēķinies ar viņu un kontaktējies ar citiem :)

Madara bet tur jau tā lieta, ka nezinu ar ko īsti kontaktēties. :(

merktieciigaa
ja vēlies vari man uzrakstīt privāti, esmu atvērta jauniem draugiem, kontaktiem :) tagad 3h sēžu darbā vēl, tā kā ir laiks runāties :)
ja nu kas - esmu kaut kur starp Valmieru un Rīgu vienmēr :)

Okei. :)

Ak, kā es Tevi saprotu! Man būtībā draugu vispār nav daudz, jo laikam ejot mainījās intereses, aizrāvos ar saviem hobijiem, tāpēc biežāk laiku pavadīju viena, tā arī zaudēju kontaktus ar daudziem cilvēkiem. Ir palikuši daži paziņas ar kuriem reizēm sanāk sazināties, taču vienmēr esmu tā, kura uzraksta pirmā. Ar laiku pārstāju uzbāzties. It kā ikdienā to, ka nav tādi tuvi draugi, neizjūtu, jo man patīk savas darba dienas pavadīt vienai, vakaros vienai pievērsties lietām, kuras interesē utt., taču reizēs, kad gribu atpūsties un kaut kur izklaidēties, stundām ilgi varu rokās turēt telefonu un domāt par to, kam lai piezvana. Nav kam un ja arī būtu, tad apzinos, ka atkal es būtu tā, kura zvana un raksta pirmā. Tā nu esmu samierinājusies, ka esmu tāds dīvainītis un vienpatis, tāpēc reizēs, kad patiešām gribas kompāniju kādam pasākumam, vienmēr iejūku pūlī un sāku sarunas ar nepazīstamiem cilvēkiem. :D

Nedēļas sākumā tik ļoti gaidu brīvdienas, bet kad viņas pienāk, tā vien liekas, ka no garlaicības nosprāgšu.

Kā es tevi saprotu! :D

Ewa Es gan īpaši neesmu no tiem cilvēkiem, kuriem patīk vienam kaut ko darīt un neesmu arī no tiem cilvēkiem, kas kautrīgi vienmēr noskatās uz citiem no malas, bet bieži vien sāku komunicēt ar nepazīstamajiem cilvēkiem (kādā pasākuma,utt) un viņi ar mani arī un neizskatās, ka viņiem nepatiktu! Ātri vien iepazīstos ar jauniem cilvēkiem,bet bet... Tapēc nesaprotu, kas par lietu! Tik daudz pazīstamu cilvēku, bet kad gribas kaut ko darīt un kaut kur iet, nav ar ko! :D :(
Iespējams pie vainas arī ir tas, ka negribu būt vienmēr pirmā rakstīt tāpat, pavaicāt kā iet utt, jo vienkārši domāju - kapēc gan man nekad nevar uzrakstīt?
Bieži vien ienāk galvā doma, ko vienreiz izlasīju - ja es pazustu, kāds vispār mani meklētu?!

Cidonija tik daudzas saprot mani un es jūs, bet neviena nevaram atrast atrisinājumu! :( :D

Bieži arī ir tāda lieta, sēžu stundas, skatos visi sarakstās ar sms, bet man... labākajā gadījumā ja atnāk pa dienu kāds Tele2 piedāvājums vai kaut kas tamlīdzīgs. :( :D

Man ir otrādi - nekad neatliek laika visus satikt. Sarakstos bieži,zinu,ka gaida ciemos,gatavi paši braukti ciemos, bet to brīvo laiku,kas man ik pa laikam atlec es ļoti labprātīgi pavadu vienatnē.

Rolla prieks par tevi! :)

Wee. Nevajaga obligaati parku meest. Man draudzene UK stradaa brivpratigajaa darbaaa - labdariibas veikala-- vinja ir sajuusma.. Par visaam forshajaam lietaam ko atnes un naakas parcilat. utt :) :D

Man ir lidzigi. Itka ir, bet ja nakts vidu kadam japazvana, tad nav. Daudz esmu vilusies cilvekos, varbut, zemapzinja nemaz nelaizu klat nevienu tuvak,ka vajadzetu.

The same shit here. Kopš dzīvoju rīgā, nu jau 3 gadi, man nav tādu draugu, ar kuriem varētu izrunāties no sirds, pačillot, pavadīt laiku un tē tē. Visi labie un foršie palika dzimtajā pilsētā. Tur parādos reti, un pat tad ne ar vienu nesatiekos, jo pagājis laiks, katram savas intereses parādījušās. Tā nu varu sevi nosaukt par forever alone. :D

Heh,same here :D
Arī esmu vienīgā single draudzeņu vidū,tā nu brīvdienās izklaidēju sevi,kā māku,bet jūtos vientuļi.
Parasti tā esmu es, kas pirmā raksta,vienīgi, ja pazūdu uz ilgāku laiku, tad gan uzmeklē :)

Tā nu tas ir! :(
Nosēžu gandrīz vienmēr visas brīvdienas pie datora un garlaikojos,ēdu! :D

Laikam varam uztaisīt kkādu forever alone grupu :D

kā es tevi saprotu!
es vienmēr rakstu cilvēkiem pirmā man neviena draudzene nekad neuzraksta pirmā besij :@
tas sāp nu var tiekt esmu forever alone,bet tik ļoti gribas iet paballēties ,pačilot utt a nav :( ja kāda grib droši rakstiet esmu atvērta un gribu socializēties,jo grimstu jau vientuliba un smoku nost no tas stulbas sajutas.

nezinu kā jums, bet man arī tā ir

Jā, tā nu tas ir. :(
Protams, tā jau nav 24/7 man, bet brīvdienās to lielākoties izjūtu šo sajūtu, kad jau ir skola un viss pārējais, tad jau visu laiku apkārt ir cilvēki ar kuriem runāt utt. :)

ak jel, es domāju ka esmu vienīga, kas jūtas vientuļa :D
izrādās te daudzi tā jūtas, mēs nākāmnedēļ varētu visi sanākt kopā un būs jautri:D