Pārmetumi sev

Zems pašvērtējums. Mēģini būt pašpārliecinātāka.

Jā, vēlētos kļūt pašpārliecinātāka.
Vēl kāda ko var pateikt?

Nu... no malas jau nevar zināt, varbūt tiešām Tu kaut kādas pamatīgas ziepes vāri, un tad pašpārmetumi ir diezgan adekvāti.
Bet, ja tiem tomēr nav objektīva pamatojuma, tad labāk aiziet pie psihologa parunāties, tas ieteiks, kā pārvarēt Tev šo problēmu.

Donna Bella-ja tu vareetu izskaust to "ko par mani domaa citi",tas jau buutu liels solis uz prieksu.Iipasi taa analizeesana loti biezi nomoka cilveekus,jo analizeejot citu domas, vaardus,riiciibu mees biezi "paardozeejam" .
Noteikti jaatiek valaa no "cieteejas lomas".

zaptesburka, nē, nevāru nekādas ziepes. Pašpārmetumi ir par ikdienišķām situācijām, kuras tiešām nevajadzētu analizēt, kā Emmanuelle teica.
Jā, Emmanuelle, gribētos ļoti izskaust "ko par mani domā citi", neanalizēt citu domas, tikai nav ne mazākās nojausmas, kā tas tā līdz galam iespējams. Apbrīnoju cilvēkus, kuriem vienalga, ko par viņiem domā un ir droši jebkurā situācijā.

Apbrīnoju cilvēkus, kuriem vienalga, ko par viņiem domā un ir droši jebkurā situācijā.

+++
Ehh, man arī gribētos būt tādai.

Katrs vārds kā par mani teikts.
Kauna sajūta pārņem bieži - gan par sevi, gan vērojot, ko dara citi.

Ieteikt neko nevaru, gadiem ar to cīnos un diezgan neveiksmīgi. Arī man noderētu padomi, ja nu kāda var ko jēdzīgu ieteikt :(

Cilvēki parasti saka - vienkārši beidz un viss, bet kā? Kā tas izpaužās? Kā var tā vienkārši beigt un uzspļaut tam, ko citi domā?

Kā var tā vienkārši beigt un uzspļaut tam, ko citi domā?

Es arī vēlētos zināt. :D
Cik esmu pavērojusi, tas viss nāk no vecākiem, vides. Tie cilvēki, kuriem vienalga, ko par viņiem domā, tā ir audzināti.

Tas ir ļoti grūti izdarāms - dzīvot tā, ka vienalga ko par Tevi domā, jo sabiedrībai ir visai liela ietekme uz mūsu dzīvēm, it sevišķi, kad esam jaunāki, savas personības meklējumos....

Es Tev ieteiktu apzināties savas striprās puses un ar tām tad arī "spēlēties" ...cilvēki nav akli- ar laiku pamanīs Tavus talantus un tos novērtēs...un katrs kompliments arī stiprinās Tavu pašapzinu....
Un nedzīvo "sveša" dzīvi...Jo Tu esi Tu pati- ar savu dzīves ceļu un laimīti! Ja pa īstam parrunātos ar cilvēkiem blakus- Tu būtu pārsteigta cik daudz labas īpašības Tev piemīt..un gan jau kāds gribētu Tavā vietā!...Izbaudi, ka esi TU PATI!

Lai izdodas! :))

Ehh, liekas, ka raksti par mani.
Cīnos ar to jau ilgu laiku, pat neatceros, kad mans pašvērtējums tā pazeminājās.
Bet vēl vairāk cīnos ar to, ka sārtums metas vaigos ikreiz, kad galvā analizēju situāciju, kad iedomājos šo te "ko par mani domās citi?"
Ja atrodi recepti, dod ziņu!

Un nedzīvo "sveša" dzīvi

Ļoti bieži iedomājos, ka citas meitenes droši vien uzvestos manā vietā citādi, teiktu ko citu, atbilstošāku. Izklausās nenormāli, bet ir tādas smieklīgas domas. :D

Paldies, geno! Jauki uzrakstīji. :)

Bet vēl vairāk cīnos ar to, ka sārtums metas vaigos ikreiz, kad galvā analizēju situāciju, kad iedomājos šo te "ko par mani domās citi?"
Ja atrodi recepti, dod ziņu!

Man arī kauns paliek, kad sāku analizēt. Pašai liekas, ka izdarīju vai pateicu kaut ko pareizi, bet tad iedomājos, ko par to domā citi. Eh...

Donna Bella, padomā, ja kāds cits darītu to, ko Tu, Tu baigi to ievērotu, domātu par to? Ja arī pamanītu, visticmāk nemaz nedomātu par to un Tevi tas neinteresētu! Vienkārši, manuprāt, ir tā, ka katram vairāk interesē tikai viņa paša dzīve un viss, ko dara citi ir pilnīgi pajāt!
Un, ja vēl tas Tevi nemierina, tad zini, ka es esmu darījusi tiešām sliktas, labi, ne sliktas, bet citiem nepieņemamas lietas, kas ir bijušas daudz aprunātas. Bet domāju, ka tas, par ko Tu uztraucies vispār nav uztraukšanās vērts. Ja vēl nav miera, raksti man, pastāstīšu tiešam tenkošanas, aprunāšanas vērtas lietas par mani :)

Vienkārši, manuprāt, ir tā, ka katram vairāk interesē tikai viņa paša dzīve un viss, ko dara citi ir pilnīgi pajāt!

Pie šī parasti arī cenšos pieturēties un tā uzskatīt.
Jā, par katru jau var kaut ko tenkot, bet mana problēma ir tieši tās manas domas. Lai jau citi runā, ja ir kas runājams par mani, bet gribētos, lai es sevi pašu netirdītu par šo visu.

Man taa bija pasaa saakumaa ,iebraucot Amerikaa!Visu laiku likaas,ka daru kaut ko nepareizi,riikojos nepareizi,jutos pilniigi cieteeja.
Viirs man ieteica riikoties citaadi,pameeginaat redzeet sevi no citas puses.Man loti paliidz tas,ka es neveikmes situaacijas saaku izskaidrot sev par labu ar domu-kluudiities ir cilveeciigi,meeginaaju biezi situaacijai pieiet ar humora pieskanu-taa ieveeroju,ka lietas virzaas uz labo pusi.Vairaak reageeju uz + ne - savaa dziivee.
Es ieklausos kritikaa,bet arii loti skatos,kas mani kritizee.Mees nevaram "akli" ieklausiities visos cilveekos!

Varbūt ir vērts padomāt nevis par to, ko tie citi domā un vai vispār viņi par tevi domā, bet gan par to, kāpēc tevi tas vispār tik ļoti uztrauc? :) Būs situācijas, kad daudzi kaut ko tiešām domās, bet vēl vairāk būs situāciju, kad visiem būs vienalga. Un citu galvās jau neielīdīsi, tāpēc nav jēgas iespringt uz visādām tādām dzīves sīkajām niansēm. Lūk, ja kāds klaji stādīs priekšā kaut kādas pretenzijas attiecībā uz tavu teikto vai padarīto, tad arī domāsi, kā lietu atrisināt, ko mainīt un vai vispār reaģēt :) Jā, saprotu, ka nav tik viegli "uzlikt mīksto", bet vai tev tiešām kaut ko dotu tas, ka tu katrā situācijā zinātu, vai kāds ko padomāja konkrēti par tevi, tavu rīcību? Iemācies nelaist pārāk tuvu visādas nenozīmīgus viedokļus (ja nu tādi uzrodas), bet, ja nekas reāli tev netraucē, tad jau nav svarīgi, vai kāds aprunā. Un nevajag par katru cenu arī censties panākt, ka visi domā par tevi tikai labu, jo "labs" vispār ir kaut kas ārkārtīgi nenoteikts un no katra cilvēka uztveres atkarīgs. Nu, nepanāksi, ka 1 cilvēks (10 cilvēki, 108 cilvēki utt) par tevi jūsmo, nu un? :) Kā jau te dažas teica, vienkārši krāj komplimentus, izcel savus plusus un esi tāda, kāda esi. Un, ja tas kaut ko atvieglo, tad vienmēr paturi prātā, ka cilvēki tak var domāt ne tikai sliktas lietas. Daudzi neizrāda varbūt to, ka viņiem kaut kas tevī ārkārtīgi patīk.