Vai es esmu sajukusi prātā, vai pasaulē tā vienkārši tagad notiek?

Tak nejau visi puiši ir vienādi.

Manuprāt, stulbi par ko tādu uztraukties. Meitene tikai iespītēsies un sāks darīt sūdus. 17 gados ir jau sava galva uz pleciem, nav nekāda maziņā vairs, turklāt, manuprāt, gadu starpība ir pilnīgi normāla, nekas anormāls tur nav.

tu visu pareizi dari, māsa vēl ir pārāk sīka, lai ieietu pieaugušo dzīvē,tās kas saka ka tas ir normāli, lkm tiešam kkādās kuces ir, ar 100 bijušajiem kuriem tgd pie 30 gadiem ir,pašas vainīgas ka stulbas bija jaunībā un veidoja kko tik agri..

Pašai ir bijis kaut kā līdzi kā tev, tikai ar draudzeni. Satikās viņa ar kaut kādu draņķi, kuram patīk iedzert, kurš regulāri smēķē un maina meitenes un seksu vien grib. Mēģināju ar viņu tad runāt, bet rozā brilles uz acīm - negribēja neko dzirdēt, domāja, ka speciāli kaut kā esmu uzēdusies un tāpēc, ka pašai nav čaļa, negribu, lai viņai arī ir. :-/
Tā nu neko... Gaidīju, gaidīju... Izšķīrās. Aizlaida čalītis pa kreisi, jo draudzene ar viņu nepārgulēja. Nu lūk - vismaz skaidri īstie nolūki, kāpēc viņam viņu vajadzēja.
Varbūt parunā ar viņas vecākiem, lai viņi mēģina meitenei kaut ko ieskaidrot. ;) Nu ja nē, tad nē - sāpīgi, bet pati ar laiku sapratīs. ;)

DaYa, jau kaut kad iepriekš ievēroju tavu profila bildi un gribēju jautāt, vai tavējā. Katru reizi, kad to redzu, gribu uz Annecy saldējumu ēst vai fondue! :D

Skumji, bet šķiet, ka šāda situācija tāpēc arī tāda ir, ka māsu vairāk uztver par savu bērnu, nevis māsu, jo esi viņu praktiski izaudzinājusi.
Bet piekrītu Hippie Chick un citām komentētājām... Tev ir jādzīvo sava dzīve, pat ja tas nozīmē ļaut māsai arī pieļaut savas kļūdas. Jo tas, ko mēs mācāmies skolā, tomēr ir ļoti virspusēji. Patieso dzīves rūdījumu gūstam no savām kļūdām.
Uhh, arī biju paraugmeitēns, tad mazliet "norāvos no ķēdes" - arī ar puišiem un kompānijām, kam tikai tusiņi ned. nogalēs interesē.
No tā izaug... Bet, ja to aizliegs, tas NEKO nedos, saku kā fellow auns :D

Vaļsirdīgi tikai ar māsu izrunājies, uzsver, ka galvenais ir drošība - nepalikt stāvoklī, nenoķert STS. Bet nesaki to ļauni, citādi būs tikai spuras gaisā.
Un neko citu arī Tu nevari! Diemžēl! Šai dzīvē nevienam nekas netiek iedots vai iebarots ar karoti + otru nevar pataisīt pēc savas izvēles, kā viņam dzīve jādzīvo.
Saprotu to vilšanos, ka māsa 17 gados tikai 9. klasē iet!!!!!!
Bet, jau atkal jāteic, tā ir vai nu vecāku kompetence, protams, Tu arī vari mudināt un parunāt, kāpēc tā, ka visa dzīve taču viņai jādzīvo, ka darbā bez kaut kāda pamata nekur neņems... Otrs, tā tomēr būs viņas izvēle - kļūt par gateršņicu vai augstskolas absolventi...

ja vien vins nedara masai pari, slikti neietekme un mil vinu-neredzu problemu!

Ja tu tik ļoti uztraucies par māsas dzīvi,tad es varu secināt vienu- Tev pašai nav sakārtota sava dzīve! Lai jau māsa iztrakojās,nevajag iedomāties uzreiz to sliktāko! Kaut kādus bēbjus,slimības un t.t. Kāpēc tu pati piesauc caur domām to sliktāko? Man liekas,ka tu savu māsu iespējams pārāk zemu nevērtē!
[/b

Ieteiktu pašai autorei atrast sev puisi,tad vismaz mazāk būs jāsatraucas par māsu.

neredzu neko traģisku, ja man blakus būtu tik aizspriedumains cilvēks kā autore, es arī viņu neņemtu par pilnu. Man tajā vecumā nebija atiecību, bet tas nenozīmē, ka man tas neliekas normāli.
Un par tēmas virsrakstu tiecos uz pusi, ka tu esi sajukusi prātā vai drīzāk pārdegusi.

Ko tu cepies? Kad man bija 16,man arī bija draugs kuram bija 22. UN? Ne mana māsa,ne mamma par to tā neuztraucās kā tu.
Varbūt,agrāk viņš bija tusētājs utt,bet cilvēki mainās!
Arī pirms gadiem 5iem nepilngadīgie satikās ar pilngadīgajiem,tā nav tikai tagad.
Manuprāt,tu no mušas izpūt ziloni un tomēr kaut kas tev skauž,lai gan saki,ka tā nav.
Būtu priecājusies par māsu,ka viņa ir laimīga.

Pasaki māsai (mierīgi, nebļaujot), ja viņa salasīs bēbi, tad audzinās un pamperus mainīs viņa pati, nevis tu.
Arī pati sāc pierast pie šīs domas, ka tev NAV jāuzņemas un jāpiekrīt auklēt viņas bērns, pat tad ja tev tas tiktu uzspiests. Galu galā tu taču strādā.
Izlasot visas tavas diskusijas , es sapratu, ka tieši no tā (bēbja) tu visvairāk baidies. ja tā arī sanāks, tad samierinies ar to, un nepieļauj ka tev bērns tiks uzkrauts audzināšanai. Bet viss pārejais šajā situācijā ir sīkums, paskraidīs, aplauzīsies un nākošo reizi būs uzmanīgāka.

+ kāpēc gan nepilngadīgs ar pilngadīgu nevar būt kopā?
Kad māsai būs 18 un puisim 23 tā arī liksies liela atšķirība? Nu netak ;)
Tādu attiecību ir daudz, vienmēr ir bijis ! ;)
Galvenais, ka puisis normāls un māsai prāts, neko citu ar nevajag.

Visu diskusiju nelasīju, bet mans viedoklis ir tāds.. Tas ir tikai saprotams, ka vecākā māsa uztraucas par jaunāko, tā tas vienkārši ir. Bet tev nav jāizrāda viņai par to, ko viņa dara, es saprotu, ka tev tas nepatīk. Bet nejaucies. Lai meitene dara ko grib, viņas dzīve. Ja ir kā tu saki, ka puisis ir no sliktas kompānijas, nu ar laiku māsa to sapratīs, apdedzināsies un dzīvos tālāk, protams, ka šobrīd viņa tevī neklausīsies, tas ir pašsaprotami! ;) Visam vajadzīgs laiks

Nevar spriest par cilvēku pēc tā, kāds viņš bija pirms vairākiem gadiem! Gada laikā cilvēks var ļoti mainīties, nerunājot par vairākiem gadiem.
Es zinu ļoti daudzus piemērus, manas draudzenes, kurām bija vistrakākie iespējamie pusaudžu gadi, iztrakojās, un tagad ir apzinīgas, mierīgas un citi cilvēki, tāpēc šis puisis iespējams arī ir jau no tā izaudzis un mainījies.
Kā arī, tu dari ļoti nepareizi, māsas priekšā viņu apvainojot, rakstot viņam draudus utt., padomā, kā TU justos, ja tev tuvu un mīļu cilvēku, kāds vienkārši bez iemesla (tā noteikti domā māsa) aprunātu. Es katrā ziņā nesēdētu un neklausītos.
Tā nav liela gadu starpība, vairāk būtu jāuztraucas, ja viņa satiktos ar puišiem 17-20, tiem drīzāk galvā ir sekss, bet arī ne visiem. Parunā ar viņas puisi, varbūt viņš var palīdzēt pārliecināt māsu turpināt mācīties augstskolā.
Manuprāt, tu no mušas uzpūt ziloni.

Iztrakosies un nomierināsies.

Tiem jābūt meliem, par zīdaiņa aprūpi 5 gadu vecumā. Ja būtu redzējusi bērnus tādā vecumā, tad saprastu, ka tas nav iespējams. 5 gadus vecu bērnu pašu jāpieskata

Tiem nav jābūt meliem. Arī es ar savu mazo māsu auklējos kamēr vecāki strādāja. Vecuma starpība tieši tie paši 5 gadi, biju nenormāli apzinīgs bērns. Tagad, kad pati esmu ar bērniem strādājusi, nav ne mazākās nojausmas kur maniem vecākiem bija prāts mani ar zīdaini atstāt, bet nu neko, gan es esmu izaugusi, gan māsa tūlīt vidusskolu beigs. Un nē, arī es nenāku no nelabvēlīgas ģimenes.

Problēma ir tevī, Lieņūzēn. Arī man tieši tāds pats pienākums tika uzlikts no vecāku puses, bet es nevienu brīdi, ko esmu pavadījusi ar māsu, neesmu uzskatījusi par sabojātu bērnību. Arī viņai nav tā vieglākā galva, esmu daudz laika pavadījusi palīdzot viņai mācīties, meklējot jaunas idejas kā mācīšanos padarīt foršāku, kā iemācīt viņai to, ko viņa nesaprot un laikam ir izdevies, jo viņa ne reizi uz otru gadu nav palikusi. Un māsai nav jābūt tev pateicīgai par to, ka tu viņu auklēji, jo vecākiem tam nebija laika. Nu nav!! Vecākiem būtu jābūt pateicīgiem, bet ne māsai. Ja tu viņu mīlētu, ja būtu tā beznosacījuma mīlestība, kādai ģimenē būtu jābūt, tad tu nekad nenosodītu viņas izvēles! Arī dzērāji mainās. Un tādas dievgosniņas kā tu. Es biju līdz nelabumam apzinīga bērnībā, tad nāca dullie pusaudžu gadi, kurus arī pēc pilnas programas izbaudīju. Bet te jau laikam arī ir tava problēma - tu paliki apzinīga, joprojām tāda esi un to pašu sagaidi no citiem. Ļauj māsai dzīvot, atbalsti un esi blakus, ja sanāk aplauzties, bet neuzskati, ka tu zini labāk un, ka tev ir tiesības mācīt, uzspiest savu (nevienam nevajadzīgo) viedokli!

ka4ok man liekas tieši tu esi kaut kāda kompleksaina. Es vienmēr esmu izskatījusies vecāka nekā esmu, jo esmu liela auguma un arī prātiņa diezgan pieaugusi. :D
Kad man bija 15 es izskatījos uz gadiem 17.
Bet es joprojām tevi nesaprotu, kas tur ir traks? Mums ar šo puisi bija tik daudz kopīgu interešu un tik daudz ko apspriest un pārrunāt. Viņš man iemācija daudz ko. Un vēl tā neaizmirstamā vasara.. mmm. kopīgie saullēkti un saulrieti. Mīļošanās un vienkārša laika pavadīšana kopā.
Es tiešām esmu pateicīga šim puisim par pieredzi, ko viņš man sniedza. Mēs izšķīrāmies tikai tādēļ, ka viņš izlēma braukt uz ārzemēm,protams, no sākuma uzturējām attiecības esot šķirti, bet tas nebija uz ilgu. Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem vajag, lai mīļotais ir blakus, nevis kaut kur svešā zemē.

weee :D :D

tiko atcerējos, ka man 13 gados bija puisis kuram bija 20 un viņš domāja, ka man ir 15 , bet mani vecāki domāja, ka viņam ir 17 ... :D :D