Sveikas!
Es gan negaidu nekādus padomus, jo neko vairāk par to, ka man jādzīvo tālāk un jāturas nedzirdēšu, laikam gan vēlos, lai kāds mani uzklausa un ir ar ko parunāt. Tā vieglāk.
Vakar šķīrāmies ar draugu, iniciators bija viņš. Jāatzīst, ka vēl joprojām nesaprotu, kas noticis. No rīta bija kāds bijis vienmēr, izturējās kā parasti, līdz izgāja ar draugiem laukā un atnākot palika dīvains un teica, ka jāšķiras.
Sevi gan vēlāk pati pazemoju, gandrīz vai lūdzoties, lai pamēģinām no jauna, ka bez viņa būs grūti utt. Izlūdzos šodien ar viņu tikties, taču nedomāju to darīt. Sapratu, ka viņš nav manis cienīgs un pazemošu sevi vairāk. Mīlu viņu ļoti, taču jāsaņem sevi rokās ..
Kā Jūs centāties pārvarēt sāpes un to tukšuma sajūtu? Noteikti zināt cik briesmīgas sajūtas man šobrīd..
673
