Rīga vai nē?

Noteikti Rīga.
Dzīvoju šeit pirmo gadu,bet iemīlējos šajā pilsētā ui cik sen.

Kādreiz domāju, ka nekad, nekad man nepatiks Rīga un tajā nedzīvošu. Man, lauku meitenei, sākumā bija grūti pierast, bet sāku te studēt un ar laiku iedzīvojos un patīk diezgan labi. Ir, protams, lietas, kas nepatīk, bet arī daudz to, kas mani te "tur". Noteikti kādus gadus vēl te dzīvošu, strādāšu, bet, kad būs ģimene un bērni labprāt pārceltos kaut kur ārpus Rīgas, varbūt pat atpakaļ uz dzimto pusi.

Rīga. Caurumcauri.
Esmu pamētājusies pa pasauli, padzīvojusies šur un tur. Priekšroku - tomēr - dodu lielpilsētām. Man tas straujais ritms palīdz nepagurstoši darboties :)

Šis no manas puses izsaka visu.

"Rīga, mana Rīga,
tevi mīlu es,
zelta bezdelīga,
laimes šūpoles."
/A.Čaks/

Te nav jēgas strīdēties, jo lielākoties ikviens, kas nāk no kādas citas pilsētas dos priekšroku savai dzimtajai vietai.
Bet es ļoti mīlu Rīgu un esmu pateicīga, ka esmu piedzimusi šādā mazā Eiropas pilsētiņā. Mīlu arhitektūru, kultūru, kompaktumu.
Un man Rīga šķiet nu tīīīīk maziņa, piemēram, brīvdienās tā pati Ģertrūdes iela, kas skaitās absolūts centrs, ir praktiski bez cilvēkiem. Dažreiz tiešām gribētos, lai Rīga būtu vismaz miljona pilsēta.

dzīvojot entos gadus Rigā man sāk apnikt ,jo man apnikusi tā cilvēku burmza un entie cilvēki.
Gribu ļoti dzīvot Saulkrastos vai Siguldā.

Dzimu un augu Rīgā. Augu privātmājā ar lielu dārzu, pie upes, ezera un netālu bija arī jūras krasts... Rīga centrā gan man dzīvot negribētos, jo vasarā tās būtu tīrās šausmas - sakarsušais asfalts, mašīnas, putekļi... Kopumā gan Rīgu uzskatu par diezgan mazu, mierīgu pilsētu salīdzinājumā ar citām galvaspilsētām. Citās pilsētās Latvijā dzīvot nevēlētos, jo neredzu tādu nepieciešamību - klusu, rāmu, zaļu un skaistu rajonu ir gana daudz arī Rīgā.

Nāku no laukiem, bet vienmēr biju gribējusi dzīvot Rīgā, jo vienkārši kaut kas mani piesaistīja šajā pilsētā. Tagad jau kādu laiku te dzīvoju un man te tiešām te patīk. Tas, ka visu laiku ir burzma, ir tieši tas, kas man vajadzīgs. Tāpat arī visas iespējas, ka viss ir uz vietas. Visus jaunības, karjeras gadus noteikti gribu te palikt. :) Ja viss sanāks kā plānots, tad uz vecumdienām uzbūvēsim mājiņu drauga zemes pleķītī, kas netālu no viņa dzimtās pilsētas, bet tas tā, lai mazbērniem būtu kur atbraukt atpūsties un aizejot pensijā varētu rušināties dārzā :D

Kādreiz tik ļoti gribēju dzīvot Rīgā, ka nezināju, kur likties. Padzīvoju un sapratu, ka riebjas tā burzma, nemitīgā kņada utt. Aizbraukt ciemos, padzīvoties, izklaidēties vai darīšanās - jā, bet ilgstoši - nē. Vispār - lielas pilsētas nav man, vismaz - šobrīd. :)

Strīdēties par to, kur katrai patīk vai nepatīk dzīvot galīgi nav jēgas.

Mīlu Rīgu! :) Esmu izteikta urbāniste un laukos toč nevarētu dzīvot pastāvīgi..

Kāda burzma? Es burzmu izjūtu tikai pa retam, šķērsojot gājēju pāreju pie Origo, tirgū vai Stokmann trakajās dienās. :D

Man Rīga tieši patīk ar to, ka ir tāda maza & mīlīga lielpilsētiņa! :)

Man patīk Rīga, patīk, ka viss ir pa rokai - veikali, kafejnīcas, kino, valsts iestādes, transports (dzīvoju centrā). Kad aizbraucu uz laukiem, patīk arī lauku miers un klusums, svaigais gaiss, daba. Nevarētu ne bez viena, ne bez otra, lai gan ikdienā priekšroku tomēr dodu civilizācijai.

Protams, gribētu dzīvot savā mazpilsētā, tuvāk mammai, draugiem, māsām. BET, Rīgā, kā jau te tika teikts, ir vairāk iespēju. Pati tagad esmu dekrētā, bet vīram te darbs, nebūtu tas darbs, noteikti jau dzīvotos pie manas mammas vai vīra mammas laukos. :) Bet laukos darbiņu atrast ir praktiski neiespējami, a naudiņu ta vajag.

Šobrīd dzīvoju ārpus Rīgas, bet esmu dzimusi un augusi Rīgā. Ir gadījies arī padzīvot dažās lielpilsētās. Visiem trīs variantiem ir gan plusi, gan mīnusi. Bet nu, personīgi es esmu tomēr lielaku pilsētu cienītāja, pat tādu, kur ir riktīga burzma. Rīga arī man patīk, jo tomēr dzimtā pilsēta.

pagaidām mans aicinājums ir pierīga - zaļums apvienojumā ar vieglu pilsētas sasniegšanu.
man patīk gan lauku miers, gan pilsētas kņada, līdz ar to ideāli būtu dzīvot netalu no Rīgas mājā.

Darbs Rīgā ir ok, bet dzīvošana Rīgā - nu nē! Visu bērnību esmu nodzīvojusi Rīgā, bet tagad dzīvoju pierīgā un esmu laimīga. :) Manuprāt, ja dzīvo viena vai ar otru pusīti, tad Rīga ir ok, bet ja ir sīči, tad Rīga manā skatījumā neder (vismaz man).

Mācību dēļ esmu Rīgā, bet tā lābprāt dzīvotu tikai pa savu māju pusi.

Noteikti nekad negribētu dzīvot Rīgā, nu nepatīk man tā burzma un milzīgais daudzums nelaipnu cilvēku ar neko neizsakošām sejām. Esmu dzīvojusi gan lielpilsētā, gan mazpilsētā un tagad atkal esam atpakaļ mazpilsētā, man patīk klusums, miers un savs mazdārziņš :)
Pat pēc iepirkšanās braucieniem uz Rīgu man ir tāds neliels stresa stāvoklis, laikam neesmu īsti radīta pilsētas dzīvei :D

Ļoti nepatīk Rīga - nelatviska, nesakārtota, netīra. Nekad negribētu tur dzīvot. Arī pierīgas rajoni īpašu sajūsmu neizraisa...

Pēc Londonas tiešām nesaprotu, kur Rīgā ir tās burzmas par ko visi tā runā? Man šķiet pustukšas ielas. Varbūt tik, cik ap centrāltirgu tantes grūstās pie tramvaja durvīm un viss.
Esmu lauku meiča ar pilsētu sirdī, šobrīd to arī izvēlos. Pēc gadiem 20 varbūt arī gribēšu kaut kur laukos, mierā un klusumā.

Pirms aizbraucu uz Ņujorku, šķita, ka Rīga tāda liela un drūzmaina (pati uzaugu mazpilsētā), tagad liekas, ka tāds miests vien ir! :D
Pašā centrā gan dzīvot ilgi diez vai varētu, tomēr to zaļumu prasās.