Rīga vai nē?

Burzma netraucē, virsū man neviens neskrien. Man patīk Rīga. Patīk centra ielas, patīk iespēju plašums, visa sasniedzamība.
Dzelzsceļa stacijā, autoostas rajonā, daudzdzīvokļu mikrorajonos - vietās, kas pozitīvas emocijas neizraisa, neuzturos. Tā retā caurstaigāšana nekādu ietekmi neatstāj.

Kubiete

nu re tad ir pat vairākas vietas Rīgā kas ir kā lauki :D

Dzīvoju Rīgā diezgan ilgi, man patīk. Ja nav regulāri darba dēļ jākuļās pa centru tad jebkurš Rīgas rajons ir kā atsevišķa mazpilsēta.
Patīk ka Rīga ir praktiski Latvijas vidū un pie Jūras.

Mazpilsētās dzīve šķiet pārāk miegaina un nepatīk ka cilvēki viens par otru pārāk daudz zin.

Tādas viennozīmīgas atbildes man nav.. Ir ĻOTI liela starpība man personīgi tajā, cik ilgu laiku japavada sabiedriskajā. Jo man Rīga kā tāda netraucē, jā, steiga ielās, bet es vnk neciešu sabiedrisko. Man ir tā laime jau gadus 5 pavadīt sabiedriskajā vsimaz 4 h dienā (normālā darba dienā), jo sakritis tā, ka dzīvots vienā Rīgas galā, bet ikdiena paiet citā + visādas citas braukāšanas. Un man abos gadījos ir fantastiskie retie reisi ar cīsiņu efektu. Man tas spēj nosist arī labu garīgo, kur, nu,ja vel slikta diena bijusi un tur jārūmējas blakus sviedrainiem cilvēkiem. Ja man dzīvesvieta būtu kaut pusstundas attalumā no darba, ietu ar kājām, tas man patīk (izņemot dienās kā šī). Ā, un ideālākajā gadījumā man būtu vsimaz daļa mājas, ar savu pagalmiņu, šasliku cepšanai un tā :) Tā, ka tad Rīga mani apmierina.
Nāku no mini miesta (Rīgā tik daudz cilvēku ir vienā 9stāvenē, cik tur visā ciema teritorijā), uz tādiem miestiem vairs neatgrieztos. Ok, tuvākā pilsēta Alūksne,ja vismaz idejiski gribētu atgriezties dzimtajā pusē, bet tur viss uz leju iet un negribētu dzīvot, ne cilvēki tur patīk, ne īsti darbs būtu.
Man galvenais, lai viss ir sakārtosts - ir māju sajūta, labs darbs, atpūtas iespējas, un infrastruktūra sakārtota, kā arī nākotnei -bērnu dārzi un skolu izvēle, lai apmierina.

Jo retāk Rīgā, jo labāk. Nav priekš manis.

+++

Noteikti Rīga. Bez variantiem.

Pati esmu jūrmalniece un uzskatu, ka šeit noteikti nav, "ko darīt" (izņemot vasaras sezonu, protams).

Turklāt, ir cilvēki, kas apgalvo, ka burzma nogurdina, u.t.t. - man ir tieši pretēji! Burzma, cilvēku jūra dod enerģiju, uzlādē.

Man mazajās pilsētās vispār ir vāks, es parasti "beidzos nost" kā gribas atpakaļ iz Rīgu, uz lielpilsētu... Arvienvārdsakot, esmu pilsētniece līdz kaulam un lepojos ar to :)

Es dievinu Rīgu!
Šī pilsēta man ļauj elpot!
Tuliņ būs 10 gadi kopš dzīvoju šeit un tas ir visu manu sapņu piepildījums!
Esmu dzimusi un augusi diezgan lielā Vidzemes pilsētā un šī pilsēta man riebjas. Reizēm sanāk aizbraukt un tad es jūtos iesprostota, jo 5dienas vakarā restorāni veras ciet jau 22:00, aiziet īsti nav kur, ja vien neplāno pļēgurot. Un cilvēki, kuri tur dzīvoja, kad es tur augu - skaudīgi un vienmēr labāk zināja, kas notiek citu dzīvēs, ne savējās.
Jā, ir vietas uz kurām man patīk aizbraukt brīvdienās, bet tās nevar būt vairāk kā 2 dienas.
Ceru, ka nākotnē sanāks dzīvot pieRīgā, bet tikai tādēļ, lai bērniem nebūtu tikai asfalts un kratīšanās uz skolu sabiedriskajā. Labi, ka mans vīrietis šajā jautājumā ar mani ir vienisprātis.

Mācos un strādāju pie Vecrīgas, bet cilvēkus Rīgā par BURZMU grūti nosaukt :D Īpaši, ja ir būts kādā no tiešām lielajām pilsētām. Es viennozīmīgi par Rīgu, esmu dzīvojusi Liepājā, bet tur reizēm sajūta kā šausmenē - viss izmiris vakaros.

Manuprāt daudzām, kuras nedzīvo Rīgā, tā nepatīk tāpēc, ka asociējas tikai ar centru; vismaz man tā bija, kad pati Rīgā nedzīvoju un darīšanas sanāca tikai centrā, likās, ka viss drūms: mūri, putekļi, netīrs. Taču mikrorajonos tiešām nav ne vainas, īpaši perifērijā kā Jugla, Mežciems, Imanta, Ziepniekkalns.

Dzīve mazpilsētā ir jauka, taču tur cits citu pazīst, ir it kā pat sava hierarhija, kas dažkārt var traucēt gan skolā, gan arī darbā, jo tevi mēdz vērtēt, kas ir tavi vecāki, cik tev naudas. Katru trešo cilvēku uz ielas tu pazīsti vai vismaz noteikti esi redzējusi, visi par tevi zina visu un tu zini visu par visiem. Tas ir briesmīgi.

cilvēkus Rīgā par BURZMU grūti nosaukt

++ Kāda burzma? Burzma ir tagad Stockmann Trakajās Dienās, ikdienā Rīgā ir kā mierīgā ciematiņā, manuprāt.

Rīga patīk - vienīgā vieta, kur vēl būtu gatava dzīvot - Pierīga, ar noteikumu, ka attālums nav lielāks par 15-20km no Rīgas.

Man vajag abus! :)
Tāds arī plāns nākotnei - piepilsētā uzcelt mājiņu ar dārzu un trim suņiem, bet strādāt un darboties lielpilsētā. Tādat ideāls ir lauki, bet 30 min attālumāno pilsētas. Rīga man gan ir par mazu, tāpēc arī no turienes aizbēgu.

esmu cilvēks, kam patīk un nepatīk Rīga. Kad esmu Rīgā, negribās braukt uz laukiem, taču , esot laukos, negribās atgriezties Rīgā! man laiku pa laikam vaig to bruzmu, taču bez jūras un patīkama miera neiztikt! :)

Paslaik mna loooti patik Riga, te viss notiek, te griezas dzive, te ir mani draugi.
Man neviens virsu neskrien, cilveki ir laipni.

nakotne gribu maju kaut kur piepilsetas lauku teritorija.

ja par citam pilsetam, tad negribu nevienu citu, iznemums Sigulda.

Esmu dzimusi un uzaugusi Rīgā. Man patīk Rīga un visas tās piedāvātās iespējas, pat ja es visas tās neizmantoju, bet zinu, KA IR. Turklāt veselības aprūpe te ir plaši pieejama un varētu pat teikt augstā līmenī. Sabiedriskais transports. Veikali, kultūra, izklaide utt. Ja gribās mieru un pie dabas, braucu uz saviem laukiem.

un kā jau te minēja, mikrorajonos ir savādāk nekā centrā.

Rīga ir mana pilsēta. :)

Par to nepatiku pret Rīgu, jo tā asociējas tikai ar centru - man ir tieši otrādi. Man tieši tie visi mikrorajončiki nepatīk vairāk kā centrs. Visas maskačkas, purvciemi, juglas, ķengaragi utt.
Kaut kur vairākus km ārā no visa tā, prom no visiem tiem rajončikiem, pierīgā, kur tikai privātmājas...nu, tas man šķiet jau cits stāsts.
Katrā ziņā, neesmu atmetusi fantāziju, ka kādreiz varēšu dzīvot tur, kur gribu un kur jutīšos labi.

Centraa negribeetu. Esmu no taam kam nepatiik druuzma.
Mazpilseetaaa maajinaa kur tuvu mezhs arii nee, tas paaraak attaalinaati.

es nodzivoju 4 gadus Londonaa... tur VISI skrien!!!! atgriezos Riigaa...saakumaa nespeju pierast pie tukshajam ielaam,maz cilvekiem...beigaas jau pieradu..likaas,ka viss busy utt utt.. weekendu pavadiju Londonaa un atkal sapratu,ka Riga tads miestinsh vien ir... bet tapat-nespetu dzivot mazpilsetaa.... es jau pie maasas Darzinjos pashlaik dzivoju un liekas,ka esmu laukos.... man vajag to ritmu,kustibu,skrejienu....

Viennozīmīgi, Rīga. Patīk Rīga naktīs, cilvēku bari, draudzīgums, iespējas. Esmu augusi Rīgā ar iespēju pa vasarām dzīvoties arī laukos, vienmēr esmu gribējusi būt atpakaļ Rīgā. Arī pēc treniņiem jāšanas sportā ārpus Rīgas, vienmēr bija tik patīkami vakaros iebraukt Rīgā, kura mirdz no dzīvības. Esmu paspējusi padzīvot vairākās valstīs, bet nekur nav tik labi, kā šeit, Rīgā.