Sveikas! :)
Tikko mamma pierunāja tēti braukt uz kardiogrammu. Svētdien viņam esot palicis diez gan slikti, ka pats satraucās. Šorīt, kad pamodos, teicu, ka jābrauc pie ārsta (bija runāts, ka otrdien, kad strādās ģimenes ārsts, brauks), viņš gandrīz uzrēja- kurš to teica, nekur nebraukšu!
Atnāca mamma, esot pierunājis. Sākumā viņš pat nenāca iekšā mājās, laukā staigāja, lai neviens viņam neko neteiktu. Saprotams, ka cilvēks baidās no tā, ko viņam var pateikt, ka ir kaut kas nopietns un traks. Beigās jau atnāca mājās, sāka ģērbties.
Uztraucos par saviem mīļajiem vecākiem. Paliek vecāki, uzrodas arī visādas kaites. Viņi daudz strādā. Un neko nevar izdarīt, lai arī nestrādātu. Dzīvo laukos, ir zemnieku saimniecība un bez kredītiem, protams, nekā. Vēl 9 gadus jāmaksā. Pēdējie divi gadi tādi smagāki.