Cilvēka orgāni

Par orgānu transplantāciju jāzina tas, ka praktiski orgāni tiek izņemti vēl dzīvam cilvēkam

Nu, šis ir strīdīgs jautājums (latv. valodā ir tāds teiciens?). Latvijā orgānus izņēm tikai pēc smadzeņu nāves konstatēšanas. Smadzeņu nāve konstāte ar klīniskām pazīmēm (refleksu trūkums utt) un obligāti ar angiogrāfijas metodi (kas parada, ka asinis galvassmadzeņu asinsvados vairs necirkulē). Teikšu godīgi, es nezinu, vai var pieskaitīt pie dzīva cilvēka ķermeņi, kurš pats nevar paelpot, nekad nevares ne tikai parunāt, bet pat atvērt acis. Kuram strāda tikai sirds, bet kad atslēgs elpošanas apparātu - viņš nomirs.
Citās valstīs orgānus izņēm pēc konstatētas sirds nāves, kad turpina mākslīgi uzturēt sirdsdarbību, lai orgāni neaizietu bojā hipoksijas ceļā.

Īstenībā, tādus lēmumus būtu jāpieņēm vēl pašam cilvēkam, kad viņš ir dzīvs. Jo palātā viņi izsakatas ka dzīvi, tikai dziļi aizmigušie - un, pieļauju, ka radiniekiem ir grūti notīcēt, ka viss beidzies un pieņēmt lēmumu.

Latvijā orgānus izņēm tikai pēc smadzeņu nāves konstatēšanas. Smadzeņu nāve konstāte ar klīniskām pazīmēm (refleksu trūkums utt) un obligāti ar angiogrāfijas metodi (kas parada, ka asinis galvassmadzeņu asinsvados vairs necirkulē). Teikšu godīgi, es nezinu, vai var pieskaitīt pie dzīva cilvēka ķermeņi, kurš pats nevar paelpot, nekad nevares ne tikai parunāt, bet pat atvērt acis. Kuram strāda tikai sirds, bet kad atslēgs elpošanas apparātu - viņš nomirs.

Tieši tā! Tapēc nav pareizi teikt, ka orgāni tiek izņemti vēl cilvēkam dzīvam esot, ir iestājusies smadzeņu nāve un no cilvēka tur nekas vairs nav palicis un nekad vairs nebūs, kā tikai orgāni, kuri darbojas tikai tāpēc, ka ir pieslēgti pie aparātiem.

Ar nierēm gan ir daudz labāka situācija, ja tā var teikt, jo donors var būt dzīvs cilvēks.