Cilvēka orgāni

Izmantošanu kam? Transplantēšanai, ēšanai?

par: ja cilvēks jau ir miris, viņa orgāni var glābt citu cilvēku dzīvību.
pret: ja dēļ orgāniem nogalina cilvēkus

becky, vienalga kam.

par: ja cilvēks jau ir miris, viņa orgāni var glābt citu cilvēku dzīvību.
pret: ja dēļ orgāniem nogalina cilvēkus

+


ja anatomikumam vai izstadei tad ari par ja to velejies cilveks.

kādi vēl viedokļi? :)

par: ja cilvēks jau ir miris, viņa orgāni var glābt citu cilvēku dzīvību.
pret: ja dēļ orgāniem nogalina cilvēkus

Piekrītu, un vel "par" - ja cilvēks pats izdomā, piemēram, savu nieri atdot vai pārdot.

Nu ar to "pats izdomā" atdot vai pārdot ir ļoti slideni. Zem pistoles stobra vai draudiem izrēķināties ar cilvēka ģimeni, jebkurš parakstīs jebko.

Neloģiski uzdots jautājums... Esmu PAR orgānu izmantošanu.

Man UK daudzi pazistamie jau ir norakstijusi savus organus uz donoriem pec savas naaves. Pati vel neko tadu neesmu izdarijusi....

pret

Neloģiski uzdots jautājums... Esmu PAR orgānu izmantošanu

++ tas gan, es arī savus izmantoju un plānoju tā arī turpināt :D

Vispār, ja jautāts par orgānu transplantāciju gadījumos, kad pacienta paša orgāni vairs nevar "pavilkt" - esmu par (kamēr tas nevienam nenodara pāri). Protams, tas šķiet savā ziņā riebīgi (it īpaši, ja orgāns nācis no kāda miruša cilvēka), bet nomirt pašam droši vien ir vēl riebīgāk.

Bieži vien ir tā, ka ja cilvēks, kurš, piemēram, ir cietis avārijā un atrodas smagā stāvoklī, ir parakstījis papīrus, ka ir gatavs būt donors, tad ārsti viņu necenšas tik aktīvi glābt. Protams, glābj cilvēku, bet pieņemsim, ja šis cilvēks ir komā, tad ārsti ies un teiks - nu jā, viņš jau gribēja orgānus ziedot, bieži vien jau no tās komas neatmostas, utt.

Bieži vien ir tā, ka ja cilvēks, kurš, piemēram, ir cietis avārijā un atrodas smagā stāvoklī, ir parakstījis papīrus, ka ir gatavs būt donors, tad ārsti viņu necenšas tik aktīvi glābt. Protams, glābj cilvēku, bet pieņemsim, ja šis cilvēks ir komā, tad ārsti ies un teiks - nu jā, viņš jau gribēja orgānus ziedot, bieži vien jau no tās komas neatmostas, utt.

Pilnīgas muļķibas, es pati esmu runājusi ar vairākiem transplantologiem un viņi tikai bēdājas par šādu cilvēku tumsonību. Glābjot cilvēku reanimatologs vēl nemaz nezin vai šis cilvēks ir parakstījis to, ka drīkst viņa orgānus izmantot!!! Tā ka viņs tiek glābts tāpat ka visi pārējie un tikai tad kad ir jau diemžel par vēlu, tad cilvēks tiek atstāts pie mākslīgas dzīvibas uzturēšanas, ja tas ir iespējams, un tikai tad tiek meklēts datu bāzē, vai viņs ir vai nav piekritis būt orgānu donors un tikai tad tiek izsaukts transplantologs. Man tiešām arī pašai ir žēl, ka cilvēkiem ir tāda attieksme, ka cilvēks netiks glābts, ja paraxtīsies par orgānu transplantāciju pēc viņa nāves :(

Bieži vien ir tā, ka ja cilvēks, kurš, piemēram, ir cietis avārijā un atrodas smagā stāvoklī, ir parakstījis papīrus, ka ir gatavs būt donors, tad ārsti viņu necenšas tik aktīvi glābt.

Pilniigas muļķības!

Miruša cilvēka derīgo orgānu transplantācija, lai glābtu dzīvību +
Mirša cilvāka derīgo orgānu izmantošana melnajā tirgū -
Placentas izmantošana homeapātisku līdzekļu izgatavošanai +
Placentas ēšana, ja pati sieviete to dara man neredzot/neuzspiežot +
Placentas ēšana, ja to pāraida pa Tv, liek daudzos portālos/žurnālos -

Ja mēs skatāmies no to cilvēku puses kuri katru otro dienu iet uz nieres dialīzi un visa dzīve pakārtota šai 3 stundu procedūrai tad , protams, ka visi ,pats pacients un piederīgie lūgten lūdzās lai tikai ātrāk tiek pie veselas nieres un beigtos šī katra otrās dienas procedūra.
Bet ja mēs palūkojamies no piederīgo puses kuriem tikko nomiris radinieks kurš bijis tuvs, mīļš un pēķšņi zaudēts uz visiem laikiem, manuprāt, lielākajai daļai pat prātā nenāk nodarīt šim nelaiķim vēl ko tik baisu

nodarīt šim nelaiķim vēl ko tik baisu

1) var arī skatīties uz to tā, ka no tā cilvēka kaut kas vēl ir palicis arī pēc viņa nāves, nevis viss satrūd kaut kur zem zemes (tāpat taču ķermenis nepaliktu neskarts ilgu laiku, un visi tie sadalīšanās procesi, sīkbūtnes un citas nejaucības, kas gaida zārkā, šķiet ne mazāk baisas),
un 2) personīgi mani tik ļoti neuztrauc, kas notiks ar manu ķermeni pēc manas nāves, kamēr vien tas nekādi nepasliktina to laiku, kamēr esmu dzīva.

Adela kā var ienākt prāta vispār tādas domas. Gribi pārdot nieri, lai varētu aifonu nopirkt? :D

Nu, es nevienā no saviem augstāk minētajiem diviem punktiem nenorādīju savu personīgo nostāju uz to, bet palūkojos tā teikt, kā tas varētu izskatīties starp cilvēkiem kopumā.

Par orgānu transplantāciju jāzina tas, ka praktiski orgāni tiek izņemti vēl dzīvam cilvēkam.Pat ja tas notiek dažas sekundes ātrāk nekā iestātos nāve. Tādēļ tuviniekiem vēl vairāk varētu būt apgrūtināta šī tā jau skumīgā situācija.
Es ,protams, nenovēlu nevienam būt tādā situācijā, kad ir jaizvēlās par labu vai tieši pret to visu padarīšanu. Bet katram ir tiesības lemt par savu ķermeni, tādēļ es nevienu variantu neatraidu

Nikola, man taču vienaga, vai raksti savu personīgo vai kāda cita viedokli, ko rakstīji, uz to atbildēju.
Par to "orgāni tiek izņemti vēl dzīvam cilvēkam" - nu tas gan atkarīgs no tā, ko uzkata par "vēl dzīvu". Skaidrs, ka orgāni vēl ir "dzīvi", bet nedomāju, ka varētu uzskatīt, ka pats cilvēks vēl ir.
Un te meitenes minēja, ka to, vai pacients piekritis ziedot orgānus pēc savas nāves, ārsts uzzin tikai pēc tam, kad pacients nomiris. Neticas, ka ārsti visiem pacientiem dažas sekundes pirms nāves izņem vēl derīgos orgānus - "katram gadījumam, ja nu kas".