Nopērc, es naudu atdošu

Sīceni atpakaļ neprasu,ja dod,tad nepieņemu. Tomēr,ja tādu lielāku summiņu neatdod atpakaļ,tad ir tā bišķi bēdīgi,ka cilvēks nav īsti godīgs,bet neko - šoreiz neprasīšu atpakaļ,nākamreiz neaizdošu. Dodu tik,cik esmu gatava uzdāvināt,jo ar tādām naudas lietām var viegli iemantot ienaidnieku.

Un tās,kas prasa naudu atpakaļ čalim par sīkumiem,ja viņam tikai pirmo reizi tāda šaize sanāca,tad man tas šķiet smieklīgi. :D Čalis visu laiku izmaksā,vienu reizi aizmirst maku,un kīno biļetes izmaksā tu,bet pēctam prasi naudu atpakaļ. :D Protams,ir smuki,ja atdod,tomēr prasīt kaut ko atpakaļ? Nuu nēē..

Nav taa gadiijies, bet es droshi vien neprasiitu naudu atpakalj. Varbuut mana attieksme pret puisi mainiitos, bet prasiit neprasiitu.
Ja pats atdotu, uzstaatu, lai neatdod. Vissakariigaak buutu, ja puisis veelaak ko lielaaku izmaksaatu, uzdaavinaatu...

Es pat nevaru iedomāties, ka es tagad puisim, dzīvojot kopā, prasītu, lai man atdod naudu par jebko. Vienreiz viens, otreiz otrs izmaksā, vai tas, kuram ir nauda tajā brīdī. Nekad neprasītu atpakaļ ne mazu summu, ne lielu. Man tas šķiet muļķīgi.
Par draugiem protams ir cits stāsts. Pāris eirikus atpakaļ neprasītu, bet ja aizietu desmitos, tad gan droši vien neviļus uzprasītu, ja pats pēc ilga laika neliktos ne zinis, lai gan tas ar nav teikts, moš neprasītu. Man nav žēl naudas, ja man viņa ir.

Es nejautāju naudu savam mīļotajam atpakaļ. Parasti, ja ir kaut kas dārgāks, tad viņš pats pērk. Pagaidām vienu reizi gadījās, ka viņam nebija skaidra nauda, lai samaksātu stāvlaukumā vietu mašīnai. Tad es samaksāju.
Vienu reizi es iedevu pēdējo naudu (viņam reti, kad ir skaidra nauda, jo pārsvarā visur var maksāt ar karti), tad gan pateicu, ka man vajadzēs tik un tik, lai tiktu uz mājām.

Wendy, a tu viņam uzprasi- esi aizmirsis, ka tev man jāatdod nauda par manu somiņu?:D


Man īstenībā nav bijis, nav neviens prasījis, kādreiz redzot, ka kāds ko saminstinās, esmu pati piedāvājusies samaksāt. Vai vienreiz vīru uzaicināju uz kino. Es vairāk esmu dāvinātāja tips, man tiešām tas sagādā prieku, ne ņēmēja, labi gan, ka neviens nav to uzķēris:)

Nu tā prasīta nauda man nav, bet reizēm pati par kaut ko vienkārši samaksāju vai nopērku, jo man nepatīk tā sajūta, ka man visu laiku visu izmaksā un es neko, man tādā naudas ziņā attiecībās tomēr patīk vairāk vai mazāk vienlīdzība, katrā ziņā pastāvīgās attiecības neskaitu, ko, cik, kurš kuram ir pircis, par ko maksājis, man tas liktos dīvaini. Ja man ir nauda, man nav žēl un parasti esmu ar cilvēkiem, kad domā līdzīgi. Arī ar tuvākajiem draugiem, ja iedodu naudu, tad parasti arī dodu ar domu, ka iedodu, nevis aizdodu. Atpakaļ negaidu.

Man ir kā Anastasija - ja aizdodu naudu, atpakaļ nejautāju. Kamēr man ir, man tik tiešām nav žēl dalīties un kādam izpalīdzēt.

Esmu izmaksājusi savam vīrietim, jo ka nekā viņš tak arī dod man naudu, un atpakaļ lai prasītu- nu nē :=)

nez, randiņu periodā tā negadījās, bet tagad kopa dzīvojot vīrietis sedz tomēŗ lielāko daļu izdevumus tāpēc nesen, kad man bija pie rokas maks es nopirku dārgas biļetes uz festivālu, naudu no viņa negaidu atpakaļ, jo vinš pērk sadzīves tehniku, taisa remontu, maksā īri un vēl gādā pārtiku.

es nekad savam puisim neprasu naudu atpakaļ, un viņš nedod ar :D bet man kaut kā neliekas pieklājīgi atprasīt naudu, ja 10x izmaksā viņš un 1x es.

+moloko
Man arii nepatiik cilveeki, kas "aizmirst" paraadus. Tas ir principa jautaajums- ja negribi atdot, tad prasi iedot nevis aizdot.

Man tracina šīs meitenes, kapeikčakarētājas, kas uzskata, ka vīrietim vienmēr viss jāmaksā... Ja ar puisi esi kopā, tad tādam jautājumam nevajadzētu nemaz rasties. Kopīgs budžets un kāda starpība kurš samaksā. Es noteikti naudu neprasītu atpakaļ, bet ja man kaut ko vajag un man pašai pietrūkst es vienkārši palūdzu, lai iedod. Nekādu problemu.

Nu mūsu attiecībās nav tādas lietas kā aizdod man naudiņu, es vēlāk atdošu. Nu esmu iedevusi, un viņš arī, nu arī neprasam atpakaļ. Un mums abiem tas liekas normāli, jo dzīvojam kopā, plānojam kopīgu nākotnin tad arī kaut kā to naudiņu liekam kopā. :)

Ar draugu tā nav, jo mums nekad nav bijušas attiecības - es tev aizdošu, tu pēc tam atdosi.
Bet man mamma reizēm šitā - zvana uz darbu un saka, atnes to un to, viņai neesot, vai ir beidzies.
Es noeju garām, mājās ejot, aiznesu,kas nepieciešams, bet no mammas naudu neprasu.
Un man draudzene reizēm šitā dara. Nekad vēl nav atdevusi.

Es pat nevaru iedomāties, ka es tagad puisim, dzīvojot kopā, prasītu, lai man atdod naudu par jebko. Vienreiz viens, otreiz otrs izmaksā, vai tas, kuram ir nauda tajā brīdī. Nekad neprasītu atpakaļ ne mazu summu, ne lielu. Man tas šķiet muļķīgi.

+++

Manā gadījumā summa nebija liela, ap 50 eiro. Un pirms pasākuma puisis atcerējās un paprasīja, cik maksāja biļetes un ka atdos naudu. Bet es tomēr pateicu, nē, ka nevajag atdot, jo viņš jau tā man tik daudz ko izmaksā. Un priecājos par savu lēmumu :) Paldies, meitenes! Man liekas, ka puisim tomēr svarīgi sajust, ka neesi mantrause