Mums pat ar vīru vēl šad un tad ir tā, ka sakām- nopērc, es Tev vēlāk naudu atdošu. Tas, protams, vairāk tādā joku līmenī, bet ir bijis, ka jānopērk kāds lielāks pirkums, kuru varbūt parasti nopirktu vīrs, es nopērku un viņš pēc tam atdod naudu.
Vispār es ļoti nopietni attiecos pret naudas aizdošanu un aizņemšanos. Reiz pirkām sev un draugiem kino biļetes un viņi naudiņu par biļetēm neatdeva. Man bija kauns pajautāt, neskatoties uz to, ka nācās ieguldīt gandrīz pēdējos līdzekļus līdz algai. Es tiešām nesaprotu tos cilvēkus, kas var aizņemties naudu un nelikties ne zinis. Vai, teiksim, pasaka- nopērc tagad, es Tev nākošreiz uzsaukšu. Nu skaidrs, ka tāda nākošā reize nepienāks. Neesmu tik bagāta, lai mētātos ar naudu. Varbūt kāds mani var uzskatīt par skopuli un knauzerētāju, bet es uzskatu, ka savi nopelnītie līdzekļi ir, khm, kā lai to pasaka, jāciena?