Atkarīgās/NEatkarīgās

Neviens no diviem.
Pati pelnu un man ir svarigi spet uzturet sevi un savu gimeni pasai. Respektivi man patik pelnit daudz :)
Toties virietim noteikti ir jabut krietni turigakam par mani ir jaspej man dot to, ka man nav, ka ari jainteresejas , vai man finansiali viss ir kartiba. Ja virietis dod man naudu , es no tas neatsakos, tadejadi gluzi vienkarsi veidojot lielakus uzkrajumus.
Piebildisi ari, ka nekad nevienam neko neprasu - sagaidu , ka virietim pasam pietiks prata parupeties par finansialo pusi.

Pārsvarā jau tie kas uztur sievietes ir kkādi neglīteņi, kas skolā nevienai nepatika, tādēļ tagad mēģina tā noturēt. Bet vismaz tur ir īsta mīlesība - tās sievietes pa īstam mīl naudu. :D

Neesmu viņam teikusi par algas paaugstinājumu

+

Algu starpību likšu krājkontā, lai visādiem dzīves gadījumos nepalieku ar tukšām rokām.

+

Vēl jo vairak ja vīrietis pelna mazak.

Nekad nevarētu sēdēt mājās un neko nedarīt (dzīvot uz drauga kakla).
Patreiz visus maksājumus dalām - patīk. Nedomāju, ka visa nauda jāliek vienā katlā - katram savi tēriņi un savas vēlmes. Galvenais ir norunāt kā dalīt lielos maksājumus - kredītu/ īri, komunālos, ēdiena izmaksas, izmaksas par mašīnu..

Nesen sāku strādāt jaunā darbā un mūsu saņemtās algas bija +/- vienādas, bet tagad pēc pārbaudes laika saņemu lielāku algu, līdz ar to, pelnu vairāk nekā mans vīrietis.

Neesmu viņam teikusi par algas paaugstinājumu (šeit Jūs varam mani nosodīt, ja gribat).
Algu starpību likšu krājkontā, lai visādiem dzīves gadījumos nepalieku ar tukšām rokām.

Mani nemaz neuztrauktu situacija, ja virietis butu vienigais pelnitajs, pie nosacijuma, ka vins pelnitu pietiekami. Ja abam pusem sads gimenes modelis ir pienemams, tad nekadu problemu. But tik neelastigai un teikt, ka nekad nespetu dzivot sava viriesa pasparne liekas mulkigi. Pat lielas karjeristes ir reizem kritusas no saviem augstumiem, nekas nav akmeni iecirsts. No otras puses, ja man butu "cabigs" partneris un so so attiecibas, tad diez vai es planotu sedet bez darba.

Es domāju, ka strādāt vajag, lai nav pārāk garlaicīgi un visu laiku vītietis jātrobelē. Bet var nodarboties arī ar dažādiem labdarības projektiem utt. Vīrietis noteikti ir galvenais pelnītājs. Mana alga ir maniem tēriņiem un noderēs tad, ja vīrietim kkas noies greizi ar darbiem.
No tā, ka kļūstu atkarīga no vīrieša, nebaidos, jo, kā te dažas izteicās- ja viņš pēkšņi aiziet pie citas pelnīt, uzskatu, ka dieviņš vienmēr par sievieti parūpēsies (vienalga kuras konfesijas dievs).
Man patīk gan strādāt, gan pelnīt, bet, piemēram kā aizvakar- samaksāt ārstam+analīzēm+zālēm 200 eur- tas man pārāk.nepatīk. Arī visi tie auto izdevumi, komunālie- man nešķiet, ka man par to būtu jāuztraucas. Bet vīrieši ļoti labi orientējas naudas pelnīšanas pasaulē, un šo lomu neplānoju viņiem atņemt vai censties viņus pāespēt.
Es tad labāk uzrakstu grāmatu vai kko uzzīmēju.

Es neesmu karjeriste, bet uzskatu, ka sievietei labāk būtu saglabāt zināmu finansiālu neatkarību (vismaz veidojot uzkrājumus) tāpēc, ka dzīvē var viss iespējamais gadīties. Piemēram: mūsu dārgā valsts Latvija (sieviete) taču ir atkarīga no visas lielās pasaules ekonomikas (vīrietis) un tā kā drošības spilvens mūsu valstij nebija sagatavots, tad arī krīzes apstākļos mēs cietām vairāk.

Ir lieki strīdēties par sieviešu izvēlētajām lomām, kā, piemēram, mājsaimnieces vai karjeristes - katrai tiek savi bonusi un arī mīnusi, turklāt, liekākā daļa cilvēces, tikai domā, ka veido karjeru, patiesībā viņi tikai strādā un nekāda straujā izaugsme nenotiek. Cik cilvēki procentuāli tiek par firmas direktoru vairāku gadu laikā? Cik no visiem pretendē uz valsts ministru prezidenta amatu? Maz, bet to uzskatu par īsta karjerista cienīgu kāpumu. Pārējais ir vienkārši darbs ar nelieliem pakāpieniem par karjeras kāpnēm.

Es noteikti gribetu but neatkariiga, pati pelna, pati teeree. Neviens neprasa atskaitiities.Es vispar neceru, kad nebus jabut atkariigai no viiriesha.

Lai gan šobrīd studēju un pati nepelnu, tomēr uz vīrieša kakla dzīvot arī negribētu.. tad jau labāk, lai vecāki mani uztur.

Bet par tēriņu sadalīšanu runājot.. Atbalstu variantu visu naudu likt kopējā katlā, bet tas protams tikai tādā gadījumā, ja partneri viens otram pēc tam nepārmet par to, ka kāds nopircis kaut ko vairāk sev un tā.

Dziivee taa ir sagadiijies, ka tieshi algotu darbu neesmu daudzus gadus straadaajusi, lai gan realitaatee devu savu artavu gjimenes biznesaa, taapeec arii nekad neesmu kautreejusies njemt no konta cik vajag un teereet kaa gribu, jo to naudu es biju nopelniijusi. Ja es vienkaarshi seedeetu uz diivaana un neko nedariitu, tad buutu kauns njemt, bet taa kaa beigaas stundas, ko esmu ieguldiijusi maajsaimnieciibaa, rokoties cauri graamatvediibas papiiriem utt. ir vienliidziigas ar taam, ko viirietis pavada savaa darbaa, tad veesaa mieraa uzskatu, ka man taa nauda pienaakaas.

Atkarīgs ir suns no saimnieka, nevis es no vīrieša , vai viņš no manis Vienmēr ir rīcībspēja nekļūt par atkarīgo.
Es neuzskatu, ka vīrietis man ir tēva lomā, kam tagad mani nemitīgi jāapgādā no A-Z.

Pilnīgi piekrītu. Diezgan ilgu laiku esmu dzīvojusi viena, kas nozīmē, ka visus maksājumus sedzu es pati, pati sevi uzturu no A-Z. Šobrīd esmu tādā situācijā, ka sāku kopdzīvi, finansiālā ziņā, protams, būs vieglāk kaut vai maksājumu ziņā, bet man patīk apziņa, ka es labi iztikt varu arī viena, ka man nav jābaidās, ka palikšu viena un nezināšu, ko darīt.
Nevaru teikt, ka mans darbs man ir ļoti mīļš un katru dienu uz turieni dodos ar prieku, bet mājās sēdēt arī nebūtu ar mieru, man patīk, ka man ir dienas plāns, darbi, darīšanas, galu galā arī sava alga. Jā, var jau mājās gatavot, vicināt putekļu lupatu un gaidīt mājās vīrieti, bet es laikam no tādas dzīves nobeigtos. Tā kā no autores variantiem izvēlos pirmo-būt pilnībā neatkarīgai.

Tiesa gan, dažreiz ar skaudību noraugos uz paziņu, kura audzina meitu un dzīvo pie drauga vecākiem, braukā ar žilbinošu auto un staigā pa saloniem. Nebūtu slikti, ja kāds mani uzturētu.

Pazīstama situācija...

Es neticu, ka mājsaimniece, kas seko līdzi notiekošajam pasaulē, lasa grāmatas un pilnveido sevi dažādos vaļaspriekos ir neintereantāka par, piemēram, sievieti, kas visu dienu ir nosēdējusi ofisā

Vispār, šis man lika aizdomāties par vel kaut ko - ja mana diena ir bijusi gara, grūta utt, es mājās nevēlos ne runāt ar kādu, neko vispār, mieru un viss. Un es zinu,ka tāda neesmu vienīgā. Tā, ka šāda tipa sievietes arī diez vai būs interesantas vīŗietim, ja darbi viņas noliek pie zemes.

Es neticu, ka mājsaimniece, kas seko līdzi notiekošajam pasaulē, lasa grāmatas un pilnveido sevi dažādos vaļaspriekos ir neintereantāka par, piemēram, sievieti, kas visu dienu ir nosēdējusi ofisā :)

Nazīc, tieši tā - vairumā gadījumu.
Ir taču atšķirība starp mājsaimnieci - māti, gleznotāju, rakstnieci, dārznieci, augsta līmeņa pavāri, dekoratori, asistenti utt.
Un mājsaimnieci - naku lagotāju un dīvāna sildītāju.
Interesanta un izpalīdzīga sieviete paliks interesanta un izpalīdzīga vai būtu astronaute vai mājsaimniece.

Situācijā, kad nav bērnu, noteikti izvēlētos variantu, kurā esmu neatkarīga. Nespētu dzīvot finansiālā atkarībā no vīrieša. Iet un prasīt naudu katram sīkumam vai īdēt veikalā ''nopērc man to, nopērc man šito'' - nē, tas nav man.
Turklāt, es vienmēr paturu tālā prāta kaktā, ka dzīvē visādi gadās un es nejūtu vēlmi speciāli iegrūst sevi bezizejā - visu laiku dzīvot atkarībā no drauga, pati bez darba, bez savas naudas un bez darba pieredzes un tad, ja mēs vienā dienā izšķirtos, es jau būtu tā, kurai nekas nebūtu(ne savi naudas iekrājumi, ne darba pieredze utt). Viņš dzīvotu tālāk tīri mierīgi.
Man šobrīd nav nez kāda pasaules krutākā karjera, bet man ir darbs un savas finanses. Jūtos labi modelī, kurš mums šobrīd ir.

Taču, katram jau ir savādāk.

Manā uztverē, 2.varinats var patikt tikai slinķiem. Nekā personīga, bet nu protams, ka vieglāk ir paprasīt nekā nopelnīt!

Es arī tā uzskatu,un,cik rādās apkārt,tad mājsaimnieces vairumā gadījumu ar laiku izplūst kā govis,paliek garlaicīgas,neinteresantas,bet dibena iespiedums uz dīvāna arvien lielāks. Neko nesaku uz laiku uzturēt tādu modeli,bet dirnēt visu dienu pa mājām daudzu gadu garumā uzskatu par slinkumu.

Tas gods viņu uzturēt

:D :D :D :D :D :D :D


Personīgi pirmais variants.

Shobriid ir kaa ir - esmu atkariiga. Bet mani apmierinaatu modelis, kad pati pelnu un varu veidot gan savus, gan kopiigus iekraajumus. Paarlieku liela atkariiba attieciibaas, manaa gadiijumaa, nav veseliiga. Bet ar to pelnu es vairaak domaaju "veidoju karjeru", nevis vienkaarshi atstraadaaju.

Manā uztverē, 2.varinats var patikt tikai slinķiem. Nekā personīga, bet nu protams, ka vieglāk ir paprasīt nekā nopelnīt!

Tas, ka tu justos kaa slinjkje, nenoziimee, ka taa ir visiem. Cilveekiem ir dazhaadas veertiibas. Daudzi viirieshi negrib, lai vinju sievietes straadaa, jo laiks ar vinjaam maajaas ir daudz veertiigaaks par taam x euro/h, ko vinja tur var nopelniit.

Es atkal domāju, kā vispār pie vīrieša, kurš liek prasīt, var būt par mājsaimnieci, man liekas tas draud ar to,ka tur toč veidojas atkarība no viņa.
Ja abi ar to ir miera, nauda nevienam nekur nav jāprasa, to iedod un viss.
Vispār, es teikšu,ka mūsdienās ir, ir risks būt par mājsaiminieci.. Labāk, lai vienmēr ir savi iekrājumi. Un haltūras vismaz!