Pašreiz jaunieši mācību iestādēs lieto necenzētus vārdus kā normālas sarunas vārdus, jo pienākumi grimst arvien zemāk, bet tiesības viņiem ir visur. Pieaugušajiem gan nav tādu tiesību. Ir tikai tiesības aizrādīt. Ir arī tiesības pēc jauniešiem visu savākt, bet ar to viss arī beidzas. Soda mēra jau nav, piemēram, tāda - izlamājies, ej, un izslauki kabinetu!
Nekas jau no kabineta izslaucīšanas nebūtu. Ja bērns piemēslo vides telpu, tad, lai fiziski mācās pēc sevis sakopt. Ne jau sods tas ir, bet mācība.
Tagad bērnam jākopj pēc sevis nav. Bērns iet, konfekti attin, bet papīru nomet turpat zemē, jo ir jau apkopēja, kurai par to maksā.
Tādu jauno paaudzi mēs paši audzinām!