Izspiegot otru pusi - neesmu nekad neko tādu darījusi, arī netaisos. Bet nepiekrītu, ka cilvēki, kas to dara, būtu mazohisti - vienkārši ir problēmas ar uzticēšanos un tieši negrib tikt sāpināti negaidot, bez iespējas sagatavoties. Kaut kā tā.
Bet otra cilvēka izspiegošana, it īpaši bez atļaujas līšana viņa īsziņās vai interneta profilu sarakstē, pati par sevi jau ir uzticības nodošana. Jo, man šķiet, ja vien nav atrunāts savādāk, tad defaultā pieņem, ka otrs tā nedarīs.
Nepiekrītu arī bieži dzirdētajam argumentam "ja nebūtu nekā, ko slēpt, tad neiebilstu" - katram cilvēkam ir vajadzīga kaut kāda personīgā telpa, un ir nepatīkami, ja tā netiek respektēta.
Savukārt par māsu / brāļu izspiegošanu - nez, man šķiet, ka es savu laiku varētu izmantot vērtīgāk, nekā izsekot radus un uzzināt, ko viņi kurā dienā pērk vakariņām.