Karjera.

Nu mans stāsts sākās beidzot 9. klasi. Es pēc 9. klases nevēlējos studēt vidusskolā, gribēju iet uz profesionālajām vidusskolām. Nu gribēju būt arhitekte. Nu iestājos un nomācījos tur 2 gadus. Secinājums, ka man negāja zīmēšana tik labi kā vēlētos, nu es domāju man zīmēšana iet labi, bet tās vēlmes nebija zīmēt labi :D Nu ok nomocīju 2 gadus tur, noliku tur valsts eksāmenus vidusskolai , vēsturē, latviešu valodā un angļu valodā. Aizgāju prom un iestājos vakarskolā, nomocījos tur, lai man būtu jāmācās tikai 12.klase nevis jāsāk no 11. klases. es pāris mēnešu laikā noliku 11.klases ķīmiju+12.klase paralēli gāja, tad 10. un 11. klases bioloģiju, un 10.klases mūziku. Eh smagi gāja, pabeidzu 12.klasi. Un tad sākās, ka jādomā ko vēlos mācīties tālāk, iestājos vienā augstskolā, tulīt jāsāk mācīties un pārdomāju, ka nē es neredzu sevi tur pēc 5 vai 10 gadiem.Tad izņemu dokumentus ārā un vienu gadu atpūtos, izdomāju, ko es patiešām vēlos. Un iestājos būvniekos LLU, jā man negāja zīmēšana arhitekta laikos, bet man gāja viss pārējais, kur jārasē, jārēķina utt.. Tad nu es mācos būvniekos un zinu, ka tā ir mana vieta, un redzu sevi tur arī pēc 10 gadiem. :)Un to dokumentu iesniegšana skolā nevajag sasteigt. Ja nezini, tad varbū tiešām izdomā, ko vēlies, lai nav jānožēlo un jāmoka tie skolas gadi, vai jāsāk citā skolā pa jaunam studēt. Nu zaudēt tā pat nezaudēsi, jo visu mūžu jau var mācīties :)

Tagad esmu līdzīgā situācijā kā Tu. Ir intereses par vairākām lietām, tomēr no otras puses jāskatās, vai nākotnē būs iespēja ar to nopelnīt. Bet no otras puses-nevar jau iemācīties to, kas ir pieprasīts, bet galīgi neinteresē.
Pati plānoju vasarā pastrādāt aptuveni tajās nozarēs, kuras interesē, lai varētu reāli novērtēt vai patīk un padotos.
Un kur īsti var apskatīt pieprasītākās profesijas Latvijā? Vai arī ārpus tās.

Pievakare
Labāk kā ar nepatiku strādāt par ķīmiķi nekā gausties par bezdarbu kā ekonomistam.

Man šķiet, ka tās runas un kāda abstrakta bērnības sapņa kultivēšana un sevis meklēšana ir ļoti pārspīlēta un uzspiesta ar dažādu filmu u.tml. smadzeņu skalošanas rīku palīdzību.

Nē, protams, ir ļoti svarīgi darīt to, kas patīk, bet ir jāskatās reāli uz dzīvi, jāpēta darba tirgus, jādomā reālu profesiju ietvaros. Pretējā gadījumā, var šitā visu mūžu sevi meklēt!

Man padevās eksaktās zinātnes, tāpēc nolēmu (arī balstoties uz citu ieteikumiem), ka studēšu inženierzinātnes, izvēlējos IT. Sākumā gāja ļoti grūti, likās, ka tas vispār nekad nebūs mans lauciņš, bet negribēju studijas pamest, jo vecāki daudz palīdzēja finansiāli. Viss mainījās trešajā kursā - sapratu, ka kaut kas tomēr mani uzrunā un sāk arī padoties. Pašsaprotami likās studēt maģistratūrā. Pabeidzu ar izcilību un tagad turpinu studijas doktorantūrā, strādāju labi apmaksātu darbu un saprotu, ka šis tiešām ir mans lauciņš :)

Vienīgais, ko es varētu ieteikt, ko esmu sapratusi - ne vienmēr tas, kas patīk, ir jāizvēlas, jo tas ilgtermiņā kā karjera var aiziet līdz riebumam. Kaut kā citādāk, izmēģinot pašai, vislabāk ir saprast, vai tas ir tavs ceļš.

Laikam sajaucu vēl vairāk galvu, bet jebkurā gadījumā - NEBAIDIES! Neviena izglītība nav slikta un nekaitē. Pat ja saproti, ka tas nav "tavs", tas jebkurā gadījumā paplašina redzesloku un padara tevi inteliģentāku. It sevišķi ja tiec budžeta vietā, nav ko zaudēt. Labojiet, ja kļūdos, bet pilnīgi jebkurā kvalificētā darbā ir svarīgs cilvēka intelekts. Arī ārstam nekaitē saprast, kas notiek valstī, tās ekonomiskajā attīstībā, kā piemēram, jo darbs nebūs visa tava dzīve

Bet ieteiktu šajā gadījumā laikam tomēr sākumā mācīties ko vispārīgāku, ja nav spēcīga interese uz kaut ko specifisku. Tad arī, ja ne gluži lietderība, tad pielietojums pilnīgi noteikti būs plašāks.

Paldies jums visām! :)

Klarlack - varbūt utopiski, bet pieturos pie tā, ka galvenais un noteicošais ir motivācija, dotības un nenormāli mērķtiecīga virzīšanās, tad arī atradīs sec vietu jebkurā pārprodukcijas nozarē. Tie paši ekonomisti - 70% ir absolūti nemotivēti, pozitīvi ir, ja vispār atnāk uz lekcijām. Viņi neattīsta sevi kā izglītotu un domājošu personību ar plašu redzesloku un viedokli. Grāds darbu nedabū, tikai kalpo kā biļete uz interviju, tālāko jau dara pats cilvēks! Pati studēju jomu, kurā ir pārprodukcija, bet ne mirkli nešaubos par savām iespējām izsisties.

Piekrītu l'amour,lielākoties jau viss ir atkarīgs no gribas un mērķtiecības. Slikts speciālists nebūs vajadzīgs nevienā nozarē.

Neviena izglītība nav slikta un nekaitē. Pat ja saproti, ka tas nav "tavs", tas jebkurā gadījumā paplašina redzesloku un padara tevi inteliģentāku.

Paplašināt redzesloku varbūt arī var, bet daudzi šādā veidā nekur tālāk arī netiek. Neuzskatu, ka cilvēkam, kurš vēlās kļūt par ārstu ir jāstudē programmēšana, bet cilvēkam, kurš vēlās kļūt par filologu jāstudē farmācija. Tās ir mokas vairāku gadu garumā.

Nezinu ir labak neka jau no 15 gadiem zinat, merktiecigi tiekties pec ta , un tad bums-netiec budzeta, kur gribeji, bet vari iet macities ko citu bezmaksas. Un jā-naudas nebija pat tik cik melns aiz naga!

Nekad neesmu zinājusi, ko vēlēšos darīt nākotnē. Goda vārds, tas ļoti, ļoti nomāc - ja nezini, ko vēlies darīt +/- atlikušo dzīves daļu (tas', protams, ir pārspīlējums, bet doma skaidra.)

Pēc 9.klases aizgāju uz apģērba dizaineriem prof.vsk. un arī tikai tāpēc, ka "uzticējos" pagātnes sev - proti, kādu 10-11 gadu vecumā dikti vēlējos kļūt par dizaineri, līdz ar tovēlāk, pēc 9. klases absolvēšanas, padomāju - nu ja jau bērnībā tas dikti patika, varbūt jāiet un jāpamēģina...

Nu, aizgāju, pamēģināju.

Jau 1. kursā sapratu, ka reāli riebjas tas, ko mācos un izaugsmes iespējas tuvu nullei - protams, ja nu vienīgi never vaļā pats savu uzņēmumu, kas manos plānos nekādi neietilpst.

Tagad, 4. kursā, it kā "apradu" ar šo specialitāti un apzinos, ka lai gan tā nav domāta man, vismaz kaut kādas papildus zināšanas būs un kas to lai zina, varbūt nākotnē noderēs.

Nākamgad gan studēšu UK, konkrēti žurnālistiku. Kāpēc? Jo cik vien sevi atceros, esmu mīlējusi literatūru, valodas un rakstīšanu. Arī nav ne jausmas, vai žurnālistika ir tā īstā un vienīgā profesija, bet nu... vadījos pēc principiem:
1) nestudēt vairs modi, bet kaut ko "loģiskāku'', ne tik radošu;
2) nestudēt Latvijā;

Tad nu nolēmu par Lielbritāniju un to,ko tad īsti apgūšu, izsvēru tikai pēc tam. Bet arī, es pat īsti nevaru pateikt, vai vairāk gaidu žurnālistikas studijas, vai vienkārši iespēju doties gaitās ārpus Latvijas.

Katrā gadījumā, autorei veiksmi it visā, gan jau sirds parādīs, kas tai tuvāks! Tici saviem spēkiem, intuīcijai un iekšējai balsij :)

Man vispār šķiet, spriežot pēc manu vienaudžu rīcības, 95% nezina, ko grib mācīties un kur. Liela daļa tāpēc aiziet uz augstskolām studēt vienkārši kaut ko, kas pieprasīts un vienmēr būs darbs. Uz programmētājiem aiziet meitenes, kurām vidusskolā programmēšana pat ne mazliet nepadevās un mācīties par ķirurgu aizgāja mans klasesbiedrs, kuram visu laiku nenormāli trīc rokas. Lūk tādas izvēles es nesaprotu, kad cilvēkiem acīmredzami neinteresē un nepadodas tas, ko viņi izvēlas studēt, tikai tāpēc, ka tas ir "gudri, jo būs darbs". Nu nekas tur nebūs , ja jau pirmajā studiju pusgadā knapi var pavilkt mācības.
Vispār, es uzskatu, ka Latvijā vidusskolas izglītība ir ļoti neproduktīva. Katru gadu jāmācās un jāgatavojas vienlaicīgi 14 mācību priekšmetiem, cenšoties galvā iestūķēt visu, ko vien var, bet beigās skolu cilvēki pabeidz nezinot neko. Tad jau saprātīgāk būtu kaut kas līdzīgs moduļu sistēmai, kur papildus obligātajiem priekšmetiem var izvēlēties vēl pāris, kuri padodas un interesē. Tāpēc nav brīnums, ka visi pabeidz skolu bez jebkādas nojautas kādā jomā vēlas veidot savu karjeru.

Es pec 12 klases biju nobijusies- loti! Gribeju uz kosmetologiem, bet paklausiju visadus gudriniekus kuri teica, ka kosmetologi tikai ar medicinisko izglitibu- un delj taa aizgaju uz menedzementu.

Ja butu zinajusi, ka par kosmetologu var kljut bez med izglitibas jau sen butu stradajusi shaja nozare, kas mani taa interesee...

Tadelj - nebaidies un neklausi nevienu- macies to ko gribas!