Laikam gribas kādu iedvesmojošu vārdu... =/

Tev vajag kaut kādu enerģijas lādiņu. Uztaisi ēst kaut ko veselīgu, kādu salātus, augļus. Izej ārā, pastaigā svaigā gaisā vai kārtīgi izskrienies/izvingrojies. Tad, kad Tu jutīsies fiziski labi, arī garīgi paliks labāk. Saņemies. Kaut ko pamaini savā rutīnā. Iztīri un sakārto māju, izrevidē mantas. Aizej kaut ko nopērc skaistu. Ja nemainīsi, viss paliks tāpat un nekas uz priekšu neies. Vismaz man tas palīdz.

Es apzinos,ka es esmu kaut kā pārāk traki ieciklējusies uz šo darbu. Liekas,ja kaut ko citu pa starpu padarīšu,tad laiks aizies zudumā.
Kad izeju ārā,viss forši,ja vien nebūtu tas nogurums,ka pa ceļu knapi varu kājas pavilkt. Jūtos kā staigātu pa mākoņiem.
Tagad gan ārā nevaru iet,acis noraudātas. Bet vismaz pavingroju drusku.
Laikam no nerviem drebuļi arī rausta.

Murrra, es esmu rakstījusi bakalaura darbu pāris gadus atpakaļ. Atceros, ka tad, kad jau bija gatavs lielos vilienos, pasniedzēja pārbaudīja vēl un vēl, atrada vēl visu ko uzlabot. Tāpēc varbūt sapurini sevi, saņemies un saki sev, ka jādara ir, jo laiks tuvojas uz beigām. Protams, nevajag arī sasteigt, bet nu jārosās ir, jo beigās jau būs vēl jāveic uzlabojumi u.c. Bakalauru esi rakstījusi, tad jau zini :)

Varbūt saplāno savu dienu, ap cikiem elsies, tad brokastis, tad no cikiem līdz ikiem raksti darbu. Tad atkal pusdienas, iziešana svaigā gaisā, tad atkal pie darba. Protams, ja ir iespējams šāds režīms. Ja nav darbs vai jādara citas lietas svarīgas. Tad tā saplānojot varbūt saņemsies,ka jādara ir un viss, iedomājies,ka esi darbā,ka tev tas ir jāpaveic,ka boss prasa,jādabū gatavs :D

Un tiešām varbūt trūkst vitamīni, jāpadomā arī par to. Un galvenais arī ir ēst,lietot šķidrumu pietiekoši daudz,izgulēties,svaigais gaiss u.t.t. Un pēc padarītā darbiņa atrodi laiku sev,padari ko tādu,kas Tevi iepriecina. Lai izdodas! Tu to VARI! ;)

Es neko pēdējā mēneša laikā neesmu darījusi, ja ne pat 2!
Approbēšana iet paslikti,jo pārsvarā jārunā tikai par spaisiem, vardarbības pārtraukšanu un citām acīs lecošajām lietām. Man ir palikušas pāris nedēļas, lai izpildītu programmu, šomēnes beigās ir priekšaizstāvēšana. Jānodod gan dilpomdarba melnraksts, gan prakses atskaite. Bet es ceru,ka tad,kad pieķeršos, viss būs ok, nu pasēdēšu atkal 2 nedēļas bez miega, bet nu.. :)
Un man pietiktu ar 7(dabūju gan augstāku kursa darbā, kas ir 70 % dipolmdarba), ka tik viss galā un varu noslēgt šo posmu. :D
Un šito komentāru rakstot, es sapratu,ka nav,ko čīkstēt, man galu galā ir tikai teorija japapildina un jāapraksta, kā programmā gāja. Tā, ka nav tik traki :D
Es gan arī saprotu,ka tas viss ir sīkums, dzīvē ir daudz svarīgākas lietas. Šis ir kā kaut kas tāds, kas jāizdara un tad viss :)
Ceru,ka jums arī drīz būs uzelpa,ka viss cauri!

EMILIA, paldies! :)

Tur tas trakums,ka es tikai vakarā atrodu uz stundiņu laiku,lai izietu ārā. Pārējais laiks pie PC, domāšana, mocīšanās. Vakarā tikai puslīdz normāla ēdienreize, brokastis un pusdienas sastāv tikai no maizītēm un tējas. Ūdeni visu laiku dzeru. Sēžu pie atvērta loga.

Un vispār, uzmetu acis tikko datumiem, pēc 2 mēnešiem un 2 dienām, visssss!!! :)))
Ahh, man jau tagad paliek labāk,kad iedomājos,ka nekādu lekciju, nekādu murgu vairs.. :D

Es zinu to sajūtu, kad nedēļu no vietas pārdzīvo par kaut ko, ko nedari, bet kas ir JĀDARA. KAut tajā pašā laikā jau pusi darba būtu varējusi paveikt. Saņemies. SĀC kaut ko darīt. Pirmie sprīži ir tie grūtāki, un tad jau redzēsi vismaz iemītas pēdas, un aizies. Bet galvenais SĀC. Ja nē, pēc tam būs vēl grūtāk, kad sodīsi sevi par to, ka neuzrakstīji. :(

Nē,nu darīt jau es daru, KATRU dienu. Un KATRU dienu arī vairāk jūtos morāli un fiziski sliktāk. Nav vairs to darba spēju.

Pievienojos visām rakstītājām...

Jūtos nenormāli nogurusi no šī visa... pēdējo mēnesi tikai meklēju un meklēju informāciju, liekas, ka nav gana daudz... pēc nedēļas ir jāiesniedz priekšaizstāvēšanai itkā max gatavs darbs, bet man vēl nekas nav likts uz papīra... un laikam lielākā sāpe, kas man traucē riktīgi darīt ir tas, ka pagāšgad ap šo laiku paņēmu akadēmisko, jo sāka dēļ šī rakstu darba iet sviestā.. un neesmu ar pasniedzēju kopš tā laika runājusi un tagad ir bail, jo ja nu nākamnedēļ viņam uzrakstot un satiekoties viņš uz mani kliedz un vispār atsakās no BD vadītāja amata? Pagāšgad pateicoties šim pasniedzējam arī lielākoties paņēmu pauzi, jo katru reizi ejot pie viņa... viņš pilnīgi mainīja savas domas un līdz ar to man vispār nebija nekas skaidrs, kas man ir jādara... saucās paņēmu gada pauzi, bet reāli neesmu atpūtusies, j lai ko es darītu es visu laiku domāju par BD..un kad viņš ir jāraksta es jūtos tik ļoti nogurusi.

Pats trakākais jau ir tas, ka vienu dienu es varu noraudāties, sastresoties par šo visu, saņemties, bet nākamajā dienā sēžu un blenžu uz materiāliem, ar smadzenēm saprotu, ka ir kaut kas jādara, bet nekas nesanāk... iekšēji ir nulle emocijas par visu to BD

Dārta,man tas pats ar nogurumu. Tiešām varbūt jāmeklē kādi vitamīni?

Nez... es šobrīd daru tā, ka naktīs pasēžu augšā, bet nav tā produktivitāte, jo es tik lasu un lasu materiālus, krītu panikā, jo viss sameklētais vairs neder... pa dienu pamēģinu bišku pagulēt.. galvenais cīniņš man notiek ar miegu, iedzeru kafiju, mēģinu uzturēt aukstu istabu un galvenais nepadoties kārdinājumam apsegties,jo aukstums nomāc vēlmi gulēt.

Vispār jūtos kā tāda rozīne... izpumpēta pagalam. Man baigā depresija par šo te visu :D liekas, ka neesmu radīta, lai ko tādu uzrakstītu... ahh

Vajag atbrīvot galvu no liekajām domām, nomierināties, sastādīt kaut kādu plānu, par ko tu tieši rakstīsi un tad mierīgi pa 1-2 lpp dienā raksti. Ja tu pārzini tēmu, par kuru raksti, tad nevajadzētu būt problēmām! :)
Man visgrūtāk bija izdomāt tieši tēmu, bet to man palīdzēja mana diplomdarba vadītāja un tā kā es aprakstīju uzņēmumu, kurā tobrīd strādāju un viņa reālās problēmas, tad tie problēmas risinājumi nāca kaut kā paši no sevis, nebija nekas jāfantazē. Protams visi tie aprēķini, tabulas, diagrammas mani nedaudz pamocīja, bet pārsvarā tas bija slinkums un nevēlēšanās sēdēt un kko darīt. :) Bet es neteikšu, ka es MOCĪJOS!! :) Cita lieta, ja tu vispār neko nesaproti no tā, ko vēlies rakstīt... Tur varētu būt problēma... Un protams nevajag neko atlikt uz pēdējo mēnesi pirms aizstāvēšanas!! :D
Es arī saprotu, ka grūti rakstīt BD vai MD ja tev jāstrādā katru dienu, vakarā tur vēl kkas un nav laika rakstīšanai... Bet ja tev ir laiks un to visu zinu, tad neredzu īsti problēmu, tikai slinkumiņu! :D

Tematu ļoti labi pārzinu un tas šobrīd ir diezgan aktuāls. It kā jau ir interesants, bet organisma pārgurums ņem virsroku,kas neļauj produktīvi veikt darbus.
Vienu teikumu 10 rakstu un dzēšu ārā.

Bet es zinu,man visiem jāpierāda,ka es to varu!
Tik gribas kaut kur to enerģijas lādiņu dabūt.

paņem brīvdienu, divas, kas tiešām ir brīva. Un tajā dienā nešausti sevi par to, ka neraksti utt. vnk atpūties, dari to, kas tev patīk.

Varbuut meegini piekukuljot sevi. Sarunaa ar sevi, ka ja uzrakstiisi X lapas, tad palutinaasi sevi ar kaadu kaarumu, pedikiira apmekleejumu utt. Ja nevar visu uzreiz, tad sadali visu apjomu mazaakos gabalinjos un tad soli pa solim pildi peec kaartas. Redzot to, ka ieplaanotais X lapu daudzums konkreetajaa dienaa ir izpildiits, tev uzlabosies pashsajuuta, viss neliksies tik melns un kljuusi arii produktiivaaka. Turies un lai veicaas!
P.S. Shokolaades taafeliite var buut ljoti noderiiga, jo stimulee praatu.

Paldies,meitenes,par noderīgajiem padomiem un veiksmes vēlējumiem! ;)

Jūs tiešām mani iedvesmojāt! ;)

Meitenes, man MD teorijas daļā ir nepieciešama informācija par LV tiesu sistēmu, taču tā kā studijas man nav ar to saistītas, vai varat ieteikt kādas grāmatas, no kurām smelties informāciju? Varbūt ir kādas e-grāmatas? Ja ir ieteikumi, atsūtiet privāti vēstulīti. Paldies!