cik gados plaanojaat bebi..

Mamma ir un paliek mamma. Jauna veca, šķība vai greiza. Nē jau vecums un izskats nosaka mātišķo mīlestību.
Un kā var plānot bērnu? Attiecības, īsto cilvēku nevar ieplānot.

Beernus VAR plaanot. Protams, ja sieviete savos 25 veel pat ne reizi nav bijusi uz randinju uzaicinaata, tad tur plaanoshanai visticamaak, jeegas nebuus, bet preceetam, stabilam paarim plaanoshana var buut pat ieteicama. Vismaz tas dod laiku sievietei laikus sagatavot organismu, salabot kaut vai tos pashus zobus, attureeties labu laiku pirms no graadiigajiem dzeerieniem, izskaitljot, lai visticamaak buutu maaminjalga utt. Taam, kuras lieto oraalo kontracepciju, vajag laiku lai atkal cikls nostabilizeetos utt.

No draugu pieredzes..Tiešām nevajag gaidīt,akd ir nez kāda māja,mašīnas,jo var sanākt tā,ka viss ir,bet mazulis nesanāk....

Un kas no taa mainiitos? Atklaatu, ka nevar buut beernu 10 gadus aatraak? Ne jau maaja vai mashiina ietekmee augliibu. :D

Es bērniņu velētos līdz 25 gadiem noteikti, taču viss atkarīgs no situācijas kāda būs dotajā brīdī. :)

60 gadi un iet uz bērna vidusskolas izlaidumu, lūk veca mamma.

Tad sanāk,ka dzemdēt 40 gados vairs nevar.

Kad mācījos vidusskolā, domāju- uz 21 gan jau vismaz 1 būs. Ar gadiem vēlme arvien mazinājās. Tūlīt būs 27 un vispār baidos uzņemties atbildību par kādu dzīvību, ņemot vērā to, kādi ir cilvēki. Tikai nesen pati sāku attīstīties kā personība, tāpēc priecājos, ka pietika prāta neuztaisīt kādu atvasi agrāk.

Manuprāt, labāk veca mamma nekā nepilngadīga/mazgadīga. Pati bērnus vēlētos 25-35 gadu robežās.

Līdz 30 gadu vecumam noteikti negribu bērnus ! Domāju,ka ģimeni vēlētos sākot no 30 gadu vecuma,bet drīzāk nopietni sākt par to domāt 35 gados, būt mammai ir sava veida profesija kuru ir jāmīl, nevēlos bērnu jaunībā, jo domāju, ka tad vien ķep ļep sanāktu.

Ceru, ka līdz kādiem 26/27 būšu līdz galam nobriedusi, pārāk daudz visa kā vajag, lai pilnvērtīgāka dzīve būtu. Mašīna nopirkta, tālāk jau jāsāk domāt par kāzām un tad jau arī uz ģimenes papildinājumu. Negribās ne sasteigt, ne īsti dzīvi nesakārtojot, laist pasaulē mazo ))

Man tūlīt būs 25. Gribēju, lai līdz 25 būtu bērniņš, vismaz viens. Jaunībā gan domāju, ka gribēšu ap 21 gadu, bet kad 21 pienāca tad sapratu ka bērnībā 21 likās kā baigais vecums :D

Bet principā sākam plānot bēbi. Es jau gribēju pagājušo gadu, bet draugs nebija gatavs. Bet man liekas, ka principā viss ir nostājies tā, ka būtu labs laiks veidot ģimeni.

Amsterdama, bet kur ir teikts,ka viņai nav, ko dot?
Un vai tad ir tikai māte? kur tad paliek tēvs?

esmu ļoti priecīga ka esmu jauna mamma. Bet cik gados plānot bērnu (tā nopietni plānot), manuprāt jau vairāk ir atkarīgs no prāta brieduma tajā vecumā. Neredzu neko egoistisku. Man ir daudz, ko dot bērnam, bet vēl vairāk viņš ir devis man. To patiesībā ir grūti paskaidrot, jo tas tiešām ir ļoti atkarīgs no pašas sievietes.

Gribēšana un plānošana ir divas dažādas lietas! Man domāt, ka 22-23 gadu vecumā cilvēks nupat ir ieguvis diplomu, un knapi sācis veidot savu karjeru! Šādā situācijā grūtu runāt par kaut kādu stabilitāti -ienākumiem, mājokli, kas manā skatījumā ir obligāti priekšnosacījumi mazuļa plānošanai! Kaut gan man, protams, nav ilūziju, ka ir vesels sociālais slānis, kam bērns ir kā ienākumu avots nevis izdevumu pozīcija!

Es gribu būt jaunā māmiņa. Domāju, ka, ja viss sakārtosies, aiznākamgad varētu sākt mēģināt pie mazā tikt. Skolā draudzenes vienmēr teica, ka es noteikti būšu pirmā no visa bara, kas paliks stāvoklī :D Bet nu es tād apdomīga. Vispirms jādabū stabilitāte zem kājām.

Tagad man 28 gadi un es gaidu mazuli. :)

Plānoju : pabeigt mācīšonos un ap 20 gadiem jau puisis/vīrs, un tad ap 21/22 būs bēebis, tieši tik precīzi arī man sanāāca juhūūū :))

bērnībā-nedomāju par to
pusaudžu gados- negribēju bērnus vispār
pēc 20tās dzimšanas dienas jau sākās gribēties.
Neplānoju, pati pieteicās, kā izrādījās (to vēl tad nezināju) 22.dzimšanas dienu jau ar mazo puncī sagaidīju.

gribētu līdz 30 gadiem.

kad biju maza domaju ka bushu precata un ar bernu 23 gados. tagad tulit bus 25. preceshos nakam vasar bet berninju vel neplanojam. Cerams pec 3-4 gadiem :)

Es neplānoju, es DZĪVOJU. Baudu tos mirkļus, minūtes, sekundes, kas man ir dotas. Ieplānot neko nevar. Kkur dzirdēti vārdi - cilvēks plāno, dievs dara. Nezinu ir dievs vai nav, bet kkā liekas, ka viss jau ir saplānots mūsu vietā.
Pēc neseniem notikumiem sapratu, ka nevar zināt kura minūte var izrādīties pēdējā...

Par bērniem vispār biju domājusi tikai pie 30 gadiem. Tā nu sanāca, ka bērniņš pieteicās 18 gadu vecumā, neilgi pēc 19 dzimšanas dienas meitiņa piedzima. Pašlaik ir tā, ka uz doto brīdi otru bērniņu nevēlos. Ir tā, ka ja līdz 25-26 gadiem nebūs otrs, tad arī vairāk neplānošu. Mīlēsim, audzināsim un skolosim vienu bērniņu. Pagaidām ar draugu mums domas sakrīt.

Wendy1
Izklausaas jua diski romantiski un forshi 'es neplanoju es dzivoju'

Bet taa pati tabletes vai condoma lietoshana ir plaanoshana. Ja 'guli apkaart' bez condoma traki ar Tevi! Mudigi pie arsta parbaudiities!

Ja esi attiecibaas un nelieto ne vienu ne otru un bebis nav pieteicies,es ar paarbauditos, vai beebis vispaar var buut.

Man berni ir vienmer patiksui, esmu gribejusi jau loti agra vecuma, bet ta reali bija plans ka busu lidz 25 gadiem nopreceta un ar bernu jau :)
Bet izsakatas ka ne tuvu nebus tapec vnm ir plans B., :D kautgan kas to zin vel jau tikai gads palicis :D

Busu bagata vecmeita ar mernu :) :D galvenais lai bernam pagadijies labas smadzenes no teva :D