aizkaitināmība

Agrāk, ļoti ātri aizsvīlos un tad no manis gāzās ārā lavīna :D
Tagad ja palieku aizkatināma ieelpoju vai aizskaitu līdz 10 , bet ir dienas, kad nepalīdz nekas.

Reti, kad kāds mani nokaitina, bet ja nokaitina, tad tas ir pa lielo un tā visi zin, ka tiešām nav labi. Varbūt tikai vispārīgas lietas, kā citu cilvēku sulbums nedudz uzvelk - bet tur jau neko daudz nevar darī, tikai pasmieties un pašausmināties.

Mēģini izprast citus, atrast kompromisu, nevis ieviest tikai savu kārtību, izņēmumos, kad tas ir kopīgi pārdomāts un pieņemts lēmums pieņemt vienotu kārtību.

Necīnos, nav vērts, ātri sapsihojos un ātri pāriet. Kādreiz bija niķis mest pirmo, kas pa rokai trāpījies, bet ar gadiem pārgāja. Vispār reti kad uznāk aizsvilšanās.

Man jau arī ātri pāriet, aizsvilstos par kaut ko, paceļu balsi, un tas bojā attiecības..

Pārmācīju sevi iepazīstoties ar dažiem tādiem ātri aizkaitināmajiem cilvēkiem, kas ļāva man paskatīties uz sevi no malas un novērtēt, cik tas ir tizli. Un iedomāties, kā jūtas cilvēks, kuram ir tikko nepamatoti uzbļauts virsū.

Mani izmācīja draugs - katru reizi mirklī, kad es sāku aizsvilties, vienkārši aizgāja uz otru istabu. Un pakaļ skriet es neskrēju. Līdz ar to sapratu, ka nav jēgas aizsvilties. Labāk paturēt to īso dusmu sevī, līdz pāriet un tad mierīgi runāties/darīt lietas tālāk.