Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Kur lai atrod sev vietu?

 
Reitings 1152
Reģ: 01.04.2014
Īsti nemāku noformulēt jautājumu uz kuru vēlos atbildi.

Pat nezinu vai šī ir pareizā vieta, kur vērsties pēc padoma.

Esmu jauna, muļķīga, neveikla un tizla. Jā, tās ir manas problēmas. :D Šogad esmu pārvākusies uz citu pilsētu, pārgājusi uz citu skolu. Pie tā jau sāku pierast. Tikai, vienmēr esmu jutusies kā liekā. Attiecības klasē ir salīdzinoši labas - klasesbiedri ir izpalīdzīgi un labi izturas, visbiežāk cenšos, lai tas būtu abpusēji. Bet draudzība neveidojas nekādīgi. Iemesli varētu būt diezgan loģiski - pārējie klasesbiedri kopā ir mācījušies vairākus gadus, zin viens otru, jau ir sadraudzējušies savā starpā, un viņiem ir daudz kopīgu paziņu, par cik šī pilsēta nav ļoti liela, vai arī vienkārši tas, ka esmu īpatne. Pat īsti nav ar viņiem par ko parunāt. Patiesībā nekad, arī visās iepriekšējās skolās ar saviem vienaudžiem vienkārši neesmu spējusi saprasties. Jā, droši vien es tagad izklausos pārāk augstprātīga, bet man nav ar viņiem par ko runāt. Arī draugu ārpus skolas nav daudz, tikai divas tuvas draudzenes, kuras ir par 3 gadiem vecākas. Tāpēc vienmēr jūtos tāda kā liekā, jo būtībā nekur neiederos, neesmu ne tā super-skaistā, ne talantīgā, ne pārlieku sabiedriskā, kur nu vēl sportiskā (pateicoties veselības problēmām esmu nedaudz par tievu, un droši varu saukt sevi par vārguli) meitene, un apkārt, klasē, skolā, daudzas ir tik aktīvas un talantīgas, ka jūtos nekam nederīga.

Bet, visstulbākais ir tas, ka pat nav īsti ar ko parunāt par to visu, jo nezinu kurš spētu mani saprast. Un visvairāk kaitina tas, ka cilvēki mani neuztver nopietni vecuma dēļ. Piemēram, sarakstoties ar kādu internetā, viss ir forši līdz brīdim, kad es atklāju savu vecumu. Tad, vai nu sarakste vienkārši tiek pārtraukta, vai arī attieksme strauji mainās, un normāli parunāt vairs nav iespējams, tāpēc bieži vien slēpju savu īsto vecumu un pat meloju, ka esmu vecāka. Jā, man ir 14 gadu.

Tagad droši vien arī šeit notiks tas pats. Radīsies tā attieksme - ''Ko tad viņa vispār saprot, ko viņa vispār zin no dzīves? Sīks, kompleksains skuķis.''

Iespējams, tā ir taisnība. Bet runa pat nav par to. Es nezinu, kā beigt sevi ienīst, kā beidzot pieņemt sevi tādu, kāda esmu? It sevišķi, ja apkārt ir tik daudz ''ideālo''. Ehh.
01.04.2014 20:29 |
 
Reitings 3548
Reģ: 19.04.2013
Lasu un domāju - tā esmu es pirms 13 gadiem. Likās, ka esmu no citas planētas, nekur neiederos, nepratu būt sabiedriska, nezināju kā vadīt sarunu. Pārdzīvoju, ka apkārtējiem nepatīku. Biju ļoti kompleksaina un pati no tā cietu. Diemžēl man pagāja ļoti liels laiks, kamēr tiku tam pāri.
01.04.2014 20:36 |
 
Reitings 4617
Reģ: 02.06.2012
Laba valoda priekš šāda vecuma:)
01.04.2014 20:37 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Iesaisties teaatra pulcinjaa, skoleenu padomee, kaadaa komitejaa utt. Nav jaabuut ljoti talantiigam lai to dariitu, galvenais ir piedaliities. Taa arii izveidosies kopiigas intereses ar citiem cilveekiem.
01.04.2014 20:39 |
 
Reitings 28
Reģ: 17.02.2014
nedomā visu laiku par to, ka tu neiederies.
nedomā par to, vienkārši attīsti sevi, dari to, kas tev patīk un draugi paši uzradīsies.
+vajag salabot pašapziņu, bet zinu, ka tas nāk ar laiku un nenotiek uzreiz.
01.04.2014 20:39 |
 
Reitings 2715
Reģ: 13.12.2013
Kompleksiem tikt pari ir loti gruti. Es ari jutu lidzibu ar sevi pirms kada laika. Viss mainas. Tu tiksi tam pari.
01.04.2014 20:42 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Neko baigi gudru ieteikt nemācēšu :(

No otras puses, vēl pēc 14 gadiem tu redzēsi, ka visi tie "ideālie" klasesbiedri nekur daudz tālāk dzīvē kā tu arī nav tikuši. Un redzēsi, ka tas "ideālums" kaut kur ir pagaisis.

Pēc rakstīta spriežu, ka galva tev strādā - laikam būsi gudrāka un saprātīgāka par vidusmēru. Tas ir labi. Tas dzīvē noder. Bet no pusaudža vecuma tizlības un neveikluma parasti izaug.

No tā tev, tomēr, šodien un tagad labāk nepaliek. Ir kādas iespējas meklēt hobijus ārpus skolas? Nezinu, keramikas pulciņu, jauno tehniķu skolu, teātra biedrību? Tev vajag atrast kaut ko prieks sevis, kur "noslēpties" no tās nepiederēšanas sajūtas. Sāc tusēt kādā specifiska interesēm atbilstosā ārzemju forumā vai pievērsies datorspēlēm, da vienalga. Atrod cilvēkus, ar ko tev būs par ko runāt. Tad viss pārējais mazāk satrauks un varēs gaidīt, kad laiki mainīsies uz labu :)

Veiksmi un izdošanos!
01.04.2014 20:45 |
 
Reitings 44
Reģ: 24.01.2013
Oi, ļoti labi tevi saprotu.
Es arī agrāk visu laiku par to pārdzīvoju. Man nekad nebija labāko, vai pat vienkārši labu, draugu, kaut arī atiecības ar visiem bija ļoti labas. Domāju, ka varbūt tas mainīsies augstsoklā, bet nekā. Arī es vienmēr jutos 'ērtāk' vecāku personu sabiedrībā. Un tad jau arī bija komleksi, ka esmu tāda vai neesmu tāda un tāpēc ar mani neviens negrib draudzēties.. Protams, es te varētu stāstīt ilgi un gari kāpēc man radās tāda situācija un to kādas ir manas pārdomas, bet neiedziļināšos. :)
Vēlos pateikt tikai to, ka tev galīgi nav jāieciklējas un jāsatraucas par to. Galvenais, ka tev ir labas atiecības ar visiem. Protams, es arī iesaku iesaistīties SP vai kādos pulciņos, lai pašai interesantāk un tad varbūt arī sanāks ar kādu iedraudzēties tuvāk. Bet nekad nenovērtē sevi par zemu! Tici man, pēc pāris gadiem tu novērtēsi un pateiksies, ka viss bija tieši tā, kā tas tagad ir!
Bet ja ir vēlme papļāpāt par šo tēmu, vari droši man rakstīt. ;)
Veiksmi skolā! :)
01.04.2014 20:55 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Tavā vecumā ļoti daudziem šķiet, ka viņi ir kaut kādi īpatņi un nekur neiederās. Tev ir sācies tas vecuma posms, kad tu sāc meklēt savu vietu. Kādam tas ir vairāk izteikti, kādam mazāk... Uztver to pozitīvi, jo tas ir laiks, kad tieši vari daudz ko izmēģināt un pārliecināties - tev tas der vai nē.

Necenties būt tāda kā visi - esi tāda kāda esi tikai tu. Būt citādai ir labi!

Atrodi kādu sev tīkamu hobiju - vienalga kādu, bet lai tas tev patīk un aizrauj. Jāšana, šaušana no loka, šahs, kolekceonēšana, rokdarbi, zīmēšana, dziedāšana u.tml. - nodarbojoties ar savu hobiju atradīsi arī līdzīgi domājošos un jums būs par ko runāt un būs interesanti kopā pavadīt laiku. Un vēlāk iespējams šis hobijs palīdzēs izvēlēties profesiju...

Nenokar degunu - 14 gadi ir tikai sākums brīnišķīgam ceļojumam, ko sauc par pieaugušo dzīvi!
01.04.2014 20:59 |
 
Reitings 264
Reģ: 13.02.2009
man ir 25 un joprojam jutos tapat.
ieteikumi:
izdoma, kas esi tu, kas tev patik, kas tevi saista un kas gribi but ka cilveks. un turies pie ta. nav jegas skriet lidzi visiem ''idealajiem'' un tiekties pec popularitates. Tas, ka nav daudz draugu nav nekas slikts, tas, ka neredzi par ko runat ar citiem ari nav nekas nosodos. tu juties slikti sava ada, jo centies tikt tam pari un but, kas neesi, tas tev stumj ara no konforta zonas. nevajag. daudzas varbut man iebildis un teiks, ka vajag socializeties un meklet draugus utt, bet man liekas, ka tas viss ir lieki, ja tas tiek darits, lai ''butu'' tadi nevis tapec, ka autorei ir cilveciska nepieciesamiba pec komunikacijas. kad tada ir, tad to istos cilvekus atrod.

es tev ieteiktu dzivot sev! smiekligi, to ieteikt sada vecuma? manuprat istais laiks, jo atceroties savus jaunibas gadus un to cik daudz laika tiek veltigi skiest domajot ka but vienai no ''tam''. tur neka nav, ta ir tikai maska.
ja tev nepatik sport, tad kapec tev censties but par sportotaju? tevi ir tik daudz citu kvalitasu ko atistit un laisk nav bezgaligs, dari to , kas tev patik un ko velies un goda vards aizmirsti par parejiem.

p.s. nejaukt ar augstpratigu attieksmi, laipna komunikacija, izpalidziba ir pieklajibas normas. Un galvenais saglaba atklatibu, ta ir viena sveta ipasiba.
01.04.2014 21:10 |
 
Reitings 1152
Reģ: 01.04.2014
Paldies par komentāriem. :)

It kā viegli ir uzrakstīt - salabo pašapziņu, iznīdē kompleksus, un tamlīdzīgi. Bet kā? Jo īpaši, kad tas, ko redzi spogulī pamatīgi riebjas. Es pati labi saprotu, ka atgrūžu cilvēkus, jo pati sevi nemīlu, neesmu dzīvespriecīga, un diez vai kādam baigi gribas draudzēties ar tādu.

Cenšos mierināt sevi ar domu, ka, kad pieaugšu, mainīšos uz labo pusi, man būs mērķi, uz kuriem es iešu, mācīšos un strādāšu. Bet priekšā vēl ir tik daudzi gadi.

Un tā sajūta, kad visa klase sadalās pāros/grupās bet es palieku viena vai arī ar klases izstumto-apsmieto ir tik...sāpīga. Tad galvā ienāk doma - un ja nu tā būs ar mani visu dzīvi?
Laikam jāpriecājas, ka vismaz neesmu tā kuru izsmej, tas noteikti būtu vēl neciešamāk.
01.04.2014 21:25 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Skola nav pasaules centrs! Atrodi sev kādu ārpusskolas nodarbošanos un tādu, kas tev tiešām patiktu, tad arī sāksi normāli justies!
Varbūt mēģini paeksperimentēt ar savu ārieni - maini ģērbšanās stilu, frizūru, iemācies skaisti uzklāt make-up u.tml.
Cenšos mierināt sevi ar domu, ka, kad pieaugšu, mainīšos uz labo pusi, man būs mērķi, uz kuriem es iešu, mācīšos un strādāšu. Bet priekšā vēl ir tik daudzi gadi.

Mērķi tavā dzīvē neradīsies paši no sevis. Pati atrodi tos un nevajag gaidīt, kad izaugsi. Sāc jau tagad!
01.04.2014 21:31 |
 
Reitings 1152
Reģ: 01.04.2014
Par pulciņiem... Pat nezinu ko teikt. Kad parasti pusčetros atvelkos mājās no skolas, kaut kur skriet un kaut ko darīt ir mazākais, ko vēlos. Un ja arī saņemtos iet uz kādu pulciņu, nevaru iedomāties, kur es varētu iet. Brīvajā laikā man nav nekā īpaša - lasu grāmatas, sēžu pie datora vai arī pastaigājos, ir dažas lietas kas mani interesē, bet šaubos vai tam var piemeklēt pulciņu.
01.04.2014 21:35 |
 
Reitings 1152
Reģ: 01.04.2014
Neons, ar ārējo izskatu ir dažas lietas darītas. Make-up problēmas nesagādā, bb krēms, pūderis, tuša, nedaudz laineris - tā ir ikdiena. Man gribētos pretējo - justies skaistai bez tā visa.
Ir diezgan liela vēlēšanās mainīt arī matu krāsu, tam lēnām gatavojos. Bet šaubos vai tas man liks iemīlēt sevi.

Mērķi tavā dzīvē neradīsies paši no sevis. Pati atrodi tos un nevajag gaidīt, kad izaugsi. Sāc jau tagad!

Man ir daži. Bet, kā jau teicu, lai es kaut ko varētu sākt pati darīt, ir jāgaida vēl gadi. Ļoti gribētos pabeigt vidusskolu eksternātā, gada laikā, lai ātrāk varētu tikt prom no šejienes, bet labi zinu, ka vecāki un pārējie to tik vienkārši neatļaus. Kas attiecinas uz plāniem jau pēc izglītības iegūšanas - tas viss arī ir sarežģīti, un tagad cenšos sākt kaut cik cīnīties ar savām veselības problēmām, lai tas mērķis vispār būtu reāls.
01.04.2014 21:45 |
 
Reitings 1152
Reģ: 01.04.2014
Kas attiecinas uz plāniem

*attiecas.
01.04.2014 21:47 |
 
Reitings 155
Reģ: 06.03.2012
Lai arī Tu saki, ka jūties nevarīga, es Tev ieteiktu sākt ar kādām deju nodarbībām - aerobika, tautiskās dejas, jebkādas, kas Tev tuvumā pieejamas. Tev būs vairāki ieguvumi - būs fiziskā izturība, laba forma un izskats (sārti vaigi un starojums), labs garastāvoklis un paziņas ārpus skolas.
Nemeklē uzreiz nez kādus draugus, vienkārši, ja būs kaut kāda nodarbe ārpus skolas, nāksies piedalīties kādos pasākumos, uzstāties, vajadzēs plānot ko un kā grupā darīsiet, ko vilksiet mugurā; gan jau kādā no šīm jomām Tu esi spēcīga. Sadarbošanās ļoti attīsta personību.
Attiecībā uz klasesbiedriem, tā vienmēr ir laimes spēle - vienā "barā"tiek salikti dažādi cilvēki un vai nu viņiem savā starpā "klikšķis" vai nav, tāpēc ir klases, kurās visi savā starpā ir labākie draugi, kamēr citu klašu skolēni labāk viens otru redz ejam nekā nākam.
01.04.2014 21:49 |
 
Reitings 427
Reģ: 28.12.2013
Aļaska, arī es tevi saprotu, jo pati kādreiz jutos ļoti līdzīgi. Galvenais, ko es tev varu ieteikt ir palikt sev pašai un neskriet pakaļ aitu baram. Tas, ka atšķiries no vienaudžiem uzreiz nenozīmē, ka esi sliktāka, bet gan varbūt pat labāka par daļu no viņiem. Kad sāksi pieņemt sevi pati tādu kāda esi, tev vairs nebūs tik svarīgi ko citi domā. Ar laiku tev būs savi mērķi dzīvē uz ko tiekties un savi sasniegumi un draugi arī mācoties augstskolā var uzrasties vairāk, jo satiksi cilvēkus ar līdzīgām ineteresēm, protams, ja vien iesi mācīties to, kas pašai tiešām patīk. Bet pašlaik tiešām meklē savas lietas, kuras interesē, strādā ar sevi un pilnveido sevi.
01.04.2014 21:54 |
 
Reitings 419
Reģ: 21.08.2011
prieks redzēt, ka 14 gadīga meitenes gramatika ir daudz labāka, par dažu labu 25 gadīgu sievieti!
Nesatraucies, iesaisties pulciņos. Parasti tautas deju kolektīvos izveidojas fantastiskas savstarpējās attiecības. nesēdi mājās, kaut ko dari, un viss būs labi :-) Grūti spriest, jo es atkal biju tā, kas nevarēja muti aizvērt un biju ļoti sabiedriska.
01.04.2014 22:01 |
 
10 gadi
Reitings 2587
Reģ: 07.03.2011
Pievērsies filozofijai. Sākumā skolas programmas, pēc tam, interesējoties arvien vairāk, atklāsi fantastisku pasauli.
01.04.2014 22:42 |
 
Reitings 2715
Reģ: 13.12.2013
Un tā sajūta, kad visa klase sadalās pāros/grupās bet es palieku viena vai arī ar klases izstumto-apsmieto ir tik...sāpīga. Tad galvā ienāk doma - un ja nu tā būs ar mani visu dzīvi?
Laikam jāpriecājas, ka vismaz neesmu tā kuru izsmej, tas noteikti būtu vēl neciešamāk.


Cik tas viss šķiet pazīstami...
Nevajag uz to visu ieciklēties, nevajag cerēt, ka augstskolā viss mainīsies. Dienas nodaļā visbiežāk viss ir nemainīgi - izveidojas bariņi, kuri runā par interesējošam lietām, notikumiem, galu galā sadraudzējas.

Piemēram, sarakstoties ar kādu internetā, viss ir forši līdz brīdim, kad es atklāju savu vecumu

Šādos gadījumus nevajag pieminēt vecumu, kaut vai izdomā kādu skaitli un pie tā pieturies. Zinu, ka nav pareizi, bet es, piemēram, pieturos pie tā, ka man ir 23. Ne jau vecums nosaka cik pieaudzis ir cilvēks, bet gan tas, kāda ir viņa rīcība.
01.04.2014 23:32 |
 
Reitings 1152
Reģ: 01.04.2014
grecia, par to man ir interese, bet šajā skolā neko saistībā ar filozofiju nepiedāvā, atceros ka iepriekšējā bija tāds kā pulciņš, bet šeit nav nekā tāda, ja nu vienīgi vidusskolā... Meklēt bibliotēkā grāmatas par to un patstāvīgi izglītoties?
02.04.2014 09:06 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits