Dusmas

Par sho to jau dusmojos shobriid.

Viss neiet tā kā bija plānots!

Par to, ka mēs vēl neesam nopirkuši gludekli :D

Par to, ka savainoju savu kāju brīdī, kad biju viņu atveseļojusi.

Par to, ka vasara - siltais, saulainais un jaukais laiks ir beidzies. Rudeni un ziemu ienīstu, jau tagad virsū nāk slikts garastāvoklis, astoņi mēneši jāgaida, forši. Apskaužu cilvēkus, kuri dzīvo vietās, kur ir mūžīgā vasara.

Es vienkārši esmu ļoti dusmīga.

Es neesmu dusmīga. Esmu bēdīga, ka kartējo reizi dzīvē pierādās tas, ka nevienam izņemot sevi, ticēt nevar.

Pievienojos par skumjām, ka vasara beidzas.
Vēl dusmas par to, ka man darbā viena vecene kārtīgi sabrauca augumā par to, kur mana vaina galīgi nekāda. Ok, saprotu, ka gadās psihi cilvēki, bet nezinu ko darīt, nevaru par to gadījumu stāstīt šefiem, jo viņus tas neinteresēs, vai nu paņirgs vai teiks, lai eju prom, ja nevaru ar klientiem tikt galā.

Par to, ka ir cilvēki uz kuriem nevar paļauties. 10 reizes jānorunā tikšanās, kamēr tā patiešām notiek.

P.S. Arielle padalies ar sava ģim. ārsta vārdu un uzvārdu ;)

Esmu dusmīga par to, ka cilvēks, ar kuru tagad gribētu aprunāties, mani vnk ignorē. Un atbildēja uz manu sms pēc veselas stundas.
Brr, nevaru ciest, visu laiku liekas, ka es tam cilvēkam traucēju.. :(

Un vēl esmu dusmīga par to, ka cilvēks tikko atzinās, ka neturēja savu solījumu.

Dusmojos par to,ka man šodien viss besī :D Un dusma ka no tā,ka esmu 2h gulējusi,sāp celis.

Par garlaicību kojās. Nav ko darīt.

Esmu dusmīga (nē, drīzāk bēdīga) par to, ka rīt došos uz kino vienatnē, jo gluži vienkārši nav kompānijas. Vēl vairāk dusmīga par to, ka tādas nav ne tikai rītdienai, bet arī brīvdienām. Draudzenes, kas kādreiz tādas bija, ir pačibējušas kur nu kura, un ir baisi bēdīgi.

Grēta, man ir tāda pati situācija. Rīt vēlētos pastaigāt pa veikaliem, bet būs jādodas vienai, jo nav neviena draudzene, kas sastādītu kompāniju.

Esmu dusmīga uz sevi, jo mēģinu tievēt, bet vēl vairāk domāju par ēdienu un kaut ko apēdu. Šobrīd ļoti gribu šokolādi vai vienalga ko garšīgu, bet ledusskapī tikai dārzeņi, kurus es negribu :D

dusmojos,ka ir tik daudz par ko dusmoties,par ko es dusmojos,kaut negribas dusmoties.

Dusmojos par to, ka ar simpātiju zūd kontakts, ka drīz atsāksies darbs un ka man ir par maz ko vilkt, bet neko nevaru atrast. :D
Pati izlasīju un sapratu ka smieklīgas man tās ''problēmas'' :D

Izbeidziet!! :D

Jaa,vispār es arī aizdomājos par draudzenēm,visas pačubējušas,un jāiet vienai kaut kur,bet ko darīt,dzīve izrīkojās dažādi.