Dusmas

Nopirku bazliku podiņā.... un pazaudēju. Kaut kur posmā starp lielveikala ratiņiem un māju, baziliks pazuda. Un man tik ļoti to kārojās.

Par to, ka klientei jāmaina antena, kura mums būs tikai pēc 2 nedēļām, bet viņa jau 5.reizi zvana un bļauj uz manis par to, ka es viņai esmu sabojājusi tik daudz nervus..
Interesanti, kā, klusējot, uzklausot un mēģinot paskaidrot, es esmu tā, kas bojā nervus viņai ? :D

Libra - Cerams, ka nebija dārgi :)

pirms kaut kādas nedēļas, divām beidzās iesnas, kakla sāpes, kas bija arī kādu nedēļu.. un man tāda juška, ka iesnas mani ATKAL ir atradušas, bāc, man tā negribās atkal mocīties, aaaaiii :(

Par nepieskatītiem suņiem manā mazpilsētā. Skrien, nikni rej virsū. Besī.

Par to, ka man gribas šokolādi un viņa stāv man uz galva, bet nedrīkst ēst, jo svars par daudz nāk klāt un daktere mani bar.

Esmu dusmīga par to, kā kaimiņš savu suni ieslēdzis uz lodžijas virs manīm, un viņš nepārtraukti gaudo, rej un galvenais brīvdienu rītos!

Es esmu dusmiiga par to, ka man nav iistu nedeelas nogalju. Mans viikends ir pirmdienas un otrdienas, taada sajuuta, ka man vairs nav sociaalaas dziives deel taa :( bet vismaz driiz tas mainiisies..

esmu dusmīga par to, ka gribu skriet kā senāk pa 1,5 vai 2h vienā treniņā, bet man jau pēc 20 min sāk sāpēt ceļi. un sporta ārsti tik plāta rokas un saka, lai neskrienu, ja jau sāp. kā vini nesaprot, ka es gribu skriet, nevis sēdēt mājās... neviens nevar pateikt ko darīt, visi saka ko nedarīt.

nevari nūjot tad?

Dusmojos par to, ka nav draudzeņu ar ko spontāni aiziet 4dienas,5dienas,6dienas vakarā aiziet kaut kur pasedēt vai paballēties.

Aj,cik šausmīgi izklausās,esmu viena un pamesta :D

esmu dusmiga par to,ka man aizrada par to kaa teereju naudu,ko pati nopelnu.
dusmiiga par to,ka darbaa raujos uz visam puseem, un man pasaka, ka es tapat neko nedarot.
un dusmiga par to, ka instituta darbus nevaru izdariit laiciigi un krajas paradi :D

Esmu dusmīga un arī apjukusi, jo man mīļotais puisis izradās sarakstās ar citām, un ne jau tādiem ikdienišķiem un nevainīgiem tekstiem :( un vēl besī, ka nav vasara!

Esmu ļoooti dusmīga par to, ka bankomāts norija karti! Un esmu ārzemēs, līdz ar to iesākt neko nevar. Grrrr...

sunset klausi gan ārstiem - UN NESKRIEN! Ja būs, atvainojos, sapizģīts celis, tad vsjo, nevarēsi tāpat vairs pilnvērtīgi skriet! man arī bija problēmas ar ceļiem, un TĀĀĀĀĀĀ gribēju skriet savus regulāros 10km - bet nevarēju, celis sāpēja. VAirākus mēnešus neskrēju ne kripatiņā. Paldies, ka man ir IDEĀLS ģimenes ārsts, nevajadzēja nemaz iet pie citiem ārstiem, abi tikām galā ar maniem ceļiem un atkal SKRIENU :)

Esmu dusmīga jo piedega mans pīrāgs.

Es esmu dusmīga, ka esmu apslimusi pirms ballītes uz kuru biju plānojusi 100% doties, bet sajūta slikta un ja sestdien vēl būs tāda nekāda jautā balle nesanāks :(

es esmu dusmīga,ka netieku sēņot. gribas uz laukiem braukt sēņot, bet reāli uz laukiem tikšu tikai nākamajās brīvdienās. Un Pierīgā nezinu nevienu sēņu vietu :(

Dusmojos, ka citi nerēķinās ar manu laiku un pēdējā brīdī paziņo, ka jāpaveic milzīgs darba apjoms ļoti īsā laikā, kaut iepriekš bija cita runa..

Esmu dusmīga par to, ka visi viesu nami kāzu rīkošanai ir ļoti dārgi un nevaru atrast mums izmēru un cenu ziņā piemērotu viesu namu. :(