Sievietes arī krāpj!

Nē, neesmu krāpusi.
Bet piekrītu, ka sievietes arī krāpj.
Uzskatu, ka sievietes krāpšana ir nopietnāka nekā vīrieša, jo sievietes lielākoties seksu saista ar jūtām, kamēr vīriešiem bieži vien nav nekādu nopietnāku nolūku uz mīļāko.

Neesmu krāpusi, bet esmu domājusi par citu ar simpātijām, interesi. Protams, mocījos tolaik sirdsapziņā (laikam esmu no tām naivi uzticīgajām), bet pēc tam atklāju, ka esmu krāpta 100x, un nožēloju, ka neizmantoju izdevības un nelaidu pa kreisi :D

Ja sieviete krāpj, tad tam noteikti ir kāds nopietns iemesls...

jaa..ir bijusi taada situaacija,neskatoties uz to cik juutas pret saveejo ir stipras un nopietnas..teiksim taa-tas taa vienkaarshi notiek,un reizeem,nee,bet pat ljoti biezhi tas vaajums ir tad kad pietruukst pashas viiriesha uzmaniiba..

Vai krāpšanu var uzskatīt par lielu grēku?
Jo manas domas dalās, piemēram, ja krāpēja ir 20 gadīga meitene, es uz to skatos tā vienkārši, jo meitenei vēl visa dzīve priekšā, mazums jaunības trakumā ārdās...

Bet, ja krāpēja ir 37 gadus veca sieviete ar vīru un diviem bērniem, man uzreiz tāda dīvaina sajūta. Kā tas ir, ka ir mīļākais, bet atnākot mājās pavada laiku ar vīru un bērniem...

Pati neesmu krāpusi, es to īsti neatbalstu, lai gan esmu atvērta iespējām ka dzīve vienkārši visu var ar tā iebīdīt ka tā krāpšana liekas labākais variants. Kādreiz pazinu vairākas meitenes kuras bija krāpējas, cita to darīja vienkārši jo bija mauķele, bija savs draugs gadus 7, bet kamēr bija ar viņu kopā krāpa viņu patstāvīgi pirmos 4 gadus, pēc tam laikam saprata ka viņš tomēr ir īstais un mainījās, bet pēc tam draugs pats viņu atšuva. Cita atkal krāpj jo gribas to jauno pieredzi, ar vairākiem partneriem, savā ziņā meklē to īsto, bet viņa maz ir krāpusi, tik 2 nokrāpusi vienu reizi un tad to nožēlojusi pēc tam, bet viņa vispār ir tāds cilvēks kam prasās jaunas pieredzes seksā, vienmēr ir daudz runājusi par seksu un daudz ar to nodarbojusies, bet tagad ir laimīgās attiecībās ar vienu partneri, ir bērniņš un viņa ir kārtīga māte, par krāpšanu ar pati saka ka vairs negrib to darīt jo atradusi to īsto. Cita atkal nokrāpj jo vienkārši pašreizējās attiecības nav gana labas, ir problēmas un tad lūk parādas tas 3 kurš liekas kā ideālais vīrietis un gribi vai negribi, bet nokrāpj. Principā domāu ka sievietes krāpj retāk jo viņām pēc tam ir grūtāk ar to sadzīvot, vīriešiem protams ar tā mēdz būt, bet parasti viņi to vienkārši noraksta uz dzērumu un ka tā bija viena reize un viss...

tīņu gados ir bijis tā, bet nu tur pabučošanās un viss..agrāk biju traks skuķis un visādas muļķības varēju sastrādāt..tagad atskatoties uz sevi 17 18 gadu vecumā..kauns sametas. laikam tāpēc tagad esmu pilnībā monogāma un pat iedomāties par pabučošanos ar kādu citu nevaru.

Kaut gan arī tām vecākā gada gājuma sievietēm neko pārmest nevar, iespējams, vīrs vairs neliek viņai justies kā sievietei, tāpēc meklē mierinājumu pie mīļākā.

Laba tēma. Nekad nekrāpšu otru cilvēku, zinu un esmu redzējusi, ko krāpšana nodara. Zinu, ka mans vīrs arī mani nekrāps, jo pats piedzīvojis krāpšanu no savas bijušās puses. Mana labākā draudzene krāpa vīru ar diviem viņa draugiem, vēl viena draudzene krāpa savu vīru, kad viņš strādāja ārzemēs. Redzu, ko tas nodarījis viņu attiecībām, drausmīgi. Jo ko tādu ir grūti piedot un neiespējami aizmirst.

Jā, esmu. Bet tas bija abpusēji.

Manuprāt (arī pēc pašas rūgtās pieredzes), ja krāpj, značit (ne)/apzināti meklē kaut ko labāku. Un tas arī viss.

Nekad nesaki nekad. :D

Nekad nespētu krāpt. Neesmu to darijusi. Bet,jocigi...man gariiga krapsana saap un ilgak aizmirstas ka fiziskaa... T.I- Sarakstes ar citam, citam izteiktie glaimi un piedauzigie teksti.

Meklē labāku,bet,kad neatrod,nāk atpakaļ,a Tev dvēslei tā piekakājis tas otrs,es atvainojos, ka atliek vien pamat ar roku kā Anglijas karalienei.

Lita, nu manis pieredzētajā gadījumā (kad puisis krāpa), tiešām atrada labāku, baigā ļubestība, bet sanāca tā ka tā nebija abpusēja. Viņš aplauzās, jo ar to meiteni nekas nesanāca, bet bija par lepnu, lai nāktu atpakaļ.

El Diablo. Neviena nav labāka par sevi pašu. ĻUBESTĪBA...Kaisle var but starp daudziem,bet milestiba? Daudzi niekojas ar so vardu ka ar kokteili. Milestiba nezud. I priecajies,ka bija lepns. T.I- Kauns atzit,ka cita baba kljudijies ;)

Lai arī ar draugu esam bijuši šķirti ilgākais septiņus mēnešus, man tajos mēnešos nevienu dienu neienāca prātā tāda doma, ka varētu tagad nokrāpt.. Zinu, cik tas grūti ir - būt tik ilgi šķirtiem, bet ja jau var nokrāpt pa to laiku, tad tur nav nekāda lielā mīlestība pret otru cilvēku.. :)

Jā, esmu krāpusi, sirdsapziņa negrauž.
Bet dēļ saviem gājieniem neuzticos nevienam.
Ceru, ka pienāks mirklis kad iepazīšu cilvēku kurš novērtēs manu mīlestību, un nenāks man prātā satikties ar kādu citu.

Manuprāt (arī pēc pašas rūgtās pieredzes), ja krāpj, značit (ne)/apzināti meklē kaut ko labāku. Un tas arī viss.

Laikam šādi varētu pamatot manu rīcību.
Nelepojos.
Bet, jā, karma ir maita.

Neesmu krāpusi, jo tas ir ļoti nodevīgi manā izpratnē.
Draudzenei bija situācija, kad draugs viņu nokrāpa un nostrādāja kkas psiholoģisks un laikam gribēja atspēlēties, tāpēc pati viņu arī nokrāpa. Atspēlējās itkā.