Mašīnas tiesības.

Tagad lēnā garā atdodu draugam naudu par mašīnu..daļu pati jau biju sakrājusi un tad viņš man piemeta lai var nopirkt. :)

Un kā jums ar pirmajām mašīnām? :D
Pašas sapelnījāt un nopirkāt vai vecāki uzdāvināja/braukājāties ar viņu/draugs savu uzticēja/draugs nopirka? :) :D

Mans instruktors mūžīgi taisīja vaļā mašīnas logu un lamājās uz citiem autovadītājiem, kas pārkāpa noteikumus vai pīpināja man. :D Un par sievietēm, kas brauc džipos, BMW utt., teica, ka viņas jau to mašīnu ar kājstarpi nopelnījušas un labi, ka es tāda neesot. :D

liku tiesības diemžēl kādus 11 mēnešus, jo ar lielām pauzēm.trūka motivācijas. nosākuma bija instruktore, neko jautru neatceros, bet nebija tik traki, papļāpājām, bet nu tā, uz beigām nomainīju instruktoru,a ii kaa man patika pie viņa braukt, ļoti patīkami un nesaspringti. iemācija figūras, stāstot visādas pasakas, lai vieglāk saprotu. aizgāju un noliku ar 1x ,teoriju arii ar 1x.
eksāmenā nekā tāda, nobrraucu vien 30min , laikam gribējās kādam ātrak mājās:D

Pašas sakrājāt naudu priekš visa vai vecāki apmaksāja visu?

Teoriju draugs jeb dzīvesbiedrs apmaksāja (kaut arī bija -50% akcija studentiem). Pārējo es pati (braukšana, visi eksāmeni, med. izziņas, pirmās palīdzības kursi utt utjp).

Smieklīgi atgadījumi nav bijuši. Visu noliku ar pirmo reizi, par visu maksāju pati no savas algas (mācījos vidusskolā un strādāju paralēli)

Man intruktors galīgi nepatika, nelaida mani uz csdd braukšanām, vienmēr braucot aplika roku ap manu sēdekli, šad tad izteica tādus kā mājienus, komplimentus un tā, jebkurā gadījumā, negribēja no manis nekādīgi tikt vaļā, vienmēr prasīja, kad tiksimies atkal. Pie stūres sēdēju jau no 15 gadu vecuma, tāpēc braukt pie viņa un maksāt par bezjēdzīgu vizināšanos man apnika. Nomainīju instruktoru un noliku visu ar pirmo reizi. :)

Atceros,ka sākumā, pēc informācijas un izklāsta kas ir kas un kurš pedālis ir kurš (sāku braukšanu no nulles), mirkli pirms uzsāku savu pirmo braucienu (jeb pirmo reizi, esot pie stūres mašīna ripoja uz priekšu :D), viņš man pateica: "Tu droši turi kājas plati. Tā lai ērti" :D Es, protams, sapratu,ka tajā momentā bija par automašīnas vadīšana un ērtumu pie stūres, bet mans samaitātais prāts... :D Ak vai :D

Kad sāku tiešām apdomāt tiesības tad likās nemūžam nenolikšu, lai gan esmu ļoti tehniska meitene, bet ātrumkārba likās nu lielākais monstrs uz pasaules. Bet kaut kā izcīnīju, noliku ar pirmo reizi visu, instruktors neticēja ka noliku tiesības, jo viņam likās ka neesmu gatava, bet tam kurš pieņēma eksāmenu likās ka braucu tik labi un tik mierīgi, lai gan kājas drebēja un baldriāņi arī bija iekšās. :D Un instruktors teica ka esmu strauja kā Gauja. Pirmajā vakarā jau gandrīz 2 sadursmes izveidoju, bet viss kārtībā, bija tikai gandrīz. :D tagad tiesības kabatā gandrīz 2 gadi, esmu lepna ļoti, draugs vispār pārlaimīgs ka var uzticēt mašīnu. Vispār visi puiši cenšas man dot savas mašīnas. Pat nesaprotu kāpēc. :D

Lasot šo diskusiju, izlēmu, ka jāsaņemas tomēr tās tiesības nolikt. Iepriekš nenoliku tā dēļ, ka bija problēmas ar finansēm, kā dēļ arī bija jāietur lielas pauzes. Eksāmenu liku pēdējā dienā un man ļoti, ļoti nepaveicās.

Kad liku pagājušo reizi vienīgais kuriozais moments, kuru atceros bija tāds, ka pabraucu garām pilsētā ceļu policijai uz 60 un nepiesprādzējusies. Instruktors vēl pēc tam, kad pamanīja, ka neesmu piesprādzējusies, teica: "Un es nevarēju saprast, ko viņi tā uz mums skatās."

Teorija jau nolikta, pašlaik mācos braukt! :)
Iet visādi, bet esmu ļoti paškritiska. Intruktors jau mani liela un saka, ka sanākot labi un varot redzēt, ka no mašīnām nebaidos. Līdz vasarai gribētos nolikt. :D

Kad sāku mācīties pirmo reizi, pametu pusceļā, jo pietrūkās naudiņas tam visam.
Otro reizi visu apmaksāju pati, un ekšus noliku ar 1. reizi un teoriju ar 0 ķļūdām, braukšanu ar vienu 2 punktu kļūdu :D jeiii :D
Smieklīgākais (bet tad smiekli, protams, nenāca), bija, kad vakarā, gandrīz pašā braukšanas uzsākšanas sākumā, ar savu mašīnu un uzliktu M burtu vīra pavadībā mācījos papildus braukt. Un kādas 20 reizes "uzsākot" braukt, noslāpu pie rotācijas apļa... Bhrr... bija sastājušies kādi 20 vadītāji aiz manis, beigās 2 neizturēja un pa bruģēto trotuāra daļu apbrauca mani un iebrauca aplī... Visa mašīna no manas stresošanas bija aizsvīdusi :D Arī gan jau labs un divdomīgs skats :D Beigās aši lecu ārā, ar vīru mainījāmies vietām, lai izbrauc to nolādēto apli :D
Vēl ilgi baiļojos, ka mūsu auto kāds tumšā alejā ieraudzīs, atpazīs un riepas pārdurs :D :D

Mans instruktors bija jauns vīrietis, dažus gadus par mani vecāks. Neslēpa to, ka es viņu interesēju un pēdējā nodarbībā aicināja satikties. Tas mani ļoti mulsināja, bet neskatoties uz to - visu nokārtoju ar pirmo reizi, braukt iemācījos labi.

Kaut ko maksāju pati, kaut ko piemeta vecāki.

Atceros, ka arī bremzēju dēļ baložiem, instruktors teica, ka pierādīts, ka lidz 100 km/h braucošai mašīnai priekšā baloži paspēj aizvākties. Braucām tālāk un tur nobraukts balodis uz ceļa :D :D Man tāds smīns sejā bija :D

Un viņam dikti patika spiest manu celi, lai es braucot ātrāk.

Esmu samaitāta

Matilde mani tieši pretēji- instruktors uzslavēja un teica- " rīt atnes savu apmācību kartiņu un piezvani uz csdd, piesakies eksāmenam... un ja tādi kā tu nenokārto eksāmenu, tur ir jābrīnās!"

Nokārtoju, zvanīju viņam un viņš bija priecīgs un teica: " es taču tev teicu"

Manas tiesības apmaksāja draugs.
Visu noliku ar pirmo reizi, par ko pašai bija liels prieks, tagad braucu kā lielā. :)


Mans instruktors bija baigi foršais. :) Un viņam dikti patika spiest manu celi, lai es braucot ātrāk. :D

Māsai teica, ka galvenais ir dabūt tiesības, vēlāk braukt iemācīsies. :D

vienmēr kā es iekāpu autoskolas mašīnā, viņai kkas saplīsa..itkā ne tāpēc ka es kko nepareizi sadarītu, bet vienkārši bij tāda sajūta ka man ir slikta karma :D un instruktors vienmēr smējās, kad zvaniju pieteikt braukšanu- vinjam esot pa priekšu jāpārbauda vai kāds serviss uz to laiku būšot brīvs :D

Man instruktors mēdza teikt, tā jau nu nebija smuki/pieklājīgi, bet gan jau viņš redzēja to M burtiņu :D viņš man ziemā ar roceni mācīja apmesties riņķī ierobežotā laukuma :d ai, vispār bija gan jautrās dienas, kad mums abiem bija jautrs garastāvoklis gan arī nopietnās..uz eksāmenu mani palaida ar tekstu..nu palaist es tevi laižu, bet lūdzu brauc kā labajās dienās, nevis kā tu man te mēdz atnākt un pēkšņi neko vairs nemāki :D viņš vienmēr smējās, ka ar mani kā ar bitēm, vienmēr nevar zināt kā nu būs :D