Mazliet nesaprotu par ko tiek sacelta tik liela brēka. Protams, tas ir sodāmi, ja pilngadīgais stājas seksuālās attiecībās ar nepilngadīgo, taču šajā situācijā šķiet, ka nav tik traki, ka vajadzētu griezties attiecīgajās instancēs. Kad pati biju tīņu vecumā, man 14 gados interesēja tikai grāmatas un māksla, par puišiem nedomāju vispār. Tagad pienākuši citi laiki, bērni pieaug ļoti ātri, piekritīšu viedokļiem par to, ka tagad 14-16 gadus vecas meitenes izskatās uz saviem 18-22 gadiem. Atkārtošos sakot, ka tāds attiecību modelis varbūt nav pareizs, taču nesaprotu kāpēc vajadzētu meitenes vietā meklēt palīdzību, ja viņa ar puisi kopā ir jau gadu, nav izvarota, fiziski iespaidota un pati negriežas pēc palīdzības.
Mazs piemērs. Pazīstu meiteni, kurai bija 14 gadi, kad viņa sāka tikties ar 22 gadus vecu puisi. Meitene savos gados jau bija uzskatos pieaugusi, saprātīga, puisis pretēji savam vecumam - kā izklaidīgs, trakulīgs tīnis. Satikās, gāja laiks. Nu jau pagājuši 5 gadi. Meitenei ir 19, puisim 27, joprojām abi ir kopā, kopā dzīvo, ir laimīgi. Jā, varbūt attiecību sākumā daudzi nespēja pieņemt viņu savienību, taču viņas vecāki par visu bija informēti un zināja par radušos situāciju. Vārdu sakot, mans viedoklis ir tāds, ka ja pati meitene ir ar puisi kopā jau gadu, ir laimīga un nesūdzās par vardarbību vai nez ko, neuzskatu, ka kādai trešajai personai būtu jājaucas iekšā, jāvelk meitene uz nez kādām ekspertīzēm, bāriņtiesām vai vēl nez kur un jāsaka "Bet viņa taču ir nepilngadīga!"
Mans pirmais draugs bija tad, ka man bija 17, viņam 20. Nedomāju, ka pati tajā laikā būtu ļoti pateicīga cilvēkam, kurš nolemtu mūs izšķirt balstoties uz nez kādiem likuma pantiem.