Sveiki!
Pēdējā laikā mani nomāc kāda doma. Esmu kopā ar kādu puisi 2 gadus. No sākuma jau it kā viss bija labi. Mums saskan raksturi un domu gājiens ir līdzīgs, bet man vajag kaut ko vairāk. Jo viņš ir viens liels dīkdienis, kas jau divus gadus dzīvo uz mātes kakla un kad beidzot dabū darbu, tad redziet pat divas normālas darba dienas nevar nostrādāt, jo esot par smagu. Ok. Tas īstenība bija vēl sīkums, kas man jāpiedzīvo tagad. Nekas vairs nav tā kā agrāk! Sapinās ar cilvēkiem, kas pīpē spyce un tagad arī pats sācis. Dien dienā viņš ir nekāds. Nevar vairs nedz uzticēties, nedz normāli kopā pabūt, jo lielāko dienas daļu viņš ir zem tā... Nezināju ko iesākt, runājām, bet pēc 10 minūtēm viss runātais tiek aizmirsts... Labi, domāju, ka man kaut kas lietas labā ir jādara. Un darīju, liku viņam justies īpašam, šo to uzdāvināju uztaisīju romantisku sveču vakaru, sarunas un tam visam sekoja solījumi, kas atkal no rīta tika aizmirsti. Ir mīlestība, bet vairs jau neesmu 100% pārliecināta. Negribās būt egoistei un pamest cilvēku. kad viņš ir nonācis tādā nelaimē, bet no otras puses mēs dzīvojam tikai vienreiz, kāpēc gan izniekot dzīvi. Tiešām mani spēki drīzumā izsīks... Iesakiet kāds lūdzu kā man rīkoties...
p.s. tā ir tikai 1/100 daļa no visa, kas patiesībā darās manā galvā, bet tas lai šoreiz paliek pie manis..