Jūsu vecāki un viņu ietekme

Izskatā ļoti līdzinos mammai, bet raksturā esmu kā tētis. Viņu profesijas netaisos mantot, jo man tas īsti neinteresē.

Profesijas nav vienādās, ne tuvu...
Bet raksturs-ak dievs! nu izspļauta mamma-aizsvilstos momentā, pārāk emocionāla, sapūšos ātri. Pašai ļoti kaitina :D

Estētiskuma uzskatus noteikti esmu mantojusi no mammas. Mamma šad tad izsakās, ka esmu tēva meita, bet tas tajos brīžos, kad viņai kaut kas nepatīk. :D (Viņi nedzīvo kopā)
Profesionāli esmu aizgājusi citā virzienā kā vecāki, mammas profesija gan šķiet interesanta, bet man nepiemērota.

man ne tuvu nav mammas profesija, viņa arī nekad nav mēģinājusi ievirzīt viņas profesijā.
Pēc rīcības un izturēšanās esam dažādas.

Mamma šad tad izsakās, ka esmu tēva meita, bet tas tajos brīžos, kad viņai kaut kas nepatīk. (Viņi nedzīvo kopā)

Tieši kā man! :D Reizēm.

Esmu mamma 2 un profesija ar tāda pati kā mammai :D

Pēc rakstura un izskata esmu no abiem. Laikam rakstur vairāk mammas uz izskats tēta.

Un arī profesiju mācos un ceru iet pa tēva jomu.

Man dzimtaa ir daudz skolotaaju, bet mees jaunaa paaudze neviens neesam gaajusi savu vecaaku un vecvecaaku peedaas. Es straadaaju pavisam citaa jomaa, kam ar izgliitiibu nav nekaada sakara.
Vispaar, kopumaa, es gribu buut tik atskiriiga no saviem vecaakiem, cik vien iespeejams. Ne jau taadeelj, ka vinji buutu slikti cilveeki, bet gan deelj taa, ka man ir pilniigi cita dziives uztvere, ambiicijas un prioritaates. Gribu dziivot daudz citaadaak, nekaa dziivo mani vecaaki.

Profesijā nav nekādas saistības ar vecākiem.
Kad biju mazāka, biju izteikta tēta kopija, bet ar gadiem arvien biežāk dzirdu, ka kļūstu aizvien līdzīgāka mammai.
Par raksturu - nez, kaut kas ir no abiem, bet ne tik izteikti, lai tam pievērstu pastiprinātu uzmanību un kaut ko īpaši izceltu.

Pagaidām vēl nestrādāju, bet nemaz nedomāju iet to pašu karjeras ceļu, skatos pilnīgi citas profesijas virzienā.
Arī raksturā esmu visatšķirīgākā no visas ģimenes, nekādas temperamentu līdzības.

Apkārt tas ļoti daudz novērots,lai gan esmu pamanījusi, ka vairāk tā " vecāku pēdās iešana" notiek pie tādām augstākām profesijām, kā piemēram- ārsti.. ja bizness, tad bieži vien to turpina jaunā paaudze.
Mūsu ģimenē un vispār rados šāda pa pēdām iešana ,šķiet, nav novērojama.. iespējams tāpēc,ka neviens nav kādā " unikālā" profesijā .. visi kaut kur,katrs savā lauciņā :)

Esmu tēta meita un sirdī tas pats kas viņam - tehnika. Brālis jau no kādiem 10 gadiem kaut ko remontējas ap mašīnām, es tikai skatījos, bet sirdī ir iekritis ir ļoti. Domāju, ja būtu puisis tad noteikti sen jau zinātu mašīnas uzbūvi un kā visu saremontēt. :D

Ļoti daudz esmu mantojusi no sava tēva. Ironiju, tiešumu, taisnīguma izjūtu, tēvs gan ir nedaudz ciniskāks un uz daudzām lietām un dzīves situācijām skatās ar savdabīgu melno humoru - es šajā ziņā esmu maigāka un jūtīga būtne. Mans tēvs nāk no ārstu "dinastijas" - viņa brālis, brāļa tēvs, viņa tēvs un brālēns ir ārsti, taču man un vecākajai māsai nekad nav bijusi pastiprināta interese par medicīnu. Šķiet, tikai bērnībā domāju, ka gribu būt daktere, bet nekad vēlāk par to neesmu domājusi. Tēvs labdabīgi smejas - kā tas var būt - acīmredzot dzeguze viņa ligzdā ieperējusi olas:)

No tēva esmu mantojusi arī vairākas sliktās īpašības, kaut pati nelabprāt to atzīstu, piemēram, vēlmi dominēt...

No mammas manī ir emocionalitāte un jūtīgums, ka kopā ar mana tēva šerpumu un rakstura stūrainumu no manis ir iznākusi desa ar ievārījumu:)

Vizuāli esmu pilnīgs abu vecāku sajaukums - tēta acis un uzacis, mammas mati un sejas vaibsti. Raksturā esmu līdzīgāka mammai. Nu jau kādu laiciņu esmu tikusi pāri tam, ka neapzināti kopēju mammas uzvedību un viņas dzīves scenāriju ieviešu savā dzīvē. Tā kā mani vecāki ir šķīrušies un daudzus gadus mani audzināja tikai mamma, tas ir atstājis lielu ietekmi uz manu personību. Ilgu laiku biju mammas kopija - vārdos, darbos, attieksmē. Šobrīd esmu beidzot atradusi sevi pašu.
Profesijās nekā kopīga nav. Vienīgi, to, ka vēlos strādāt tajā jomā, kur audžutēvs, sapratu pārāk vēlu. Būtu attapusies ātrāk, ar lielāko prieku ietu viņa pēdās.

Esmu sava tēta un Omes (mammas mammas) krustojums rakstura ziņā, pēc izskata tētis, izglītība tāda pati kā krustmātei (tēta māsai) un daudziem paaudžu paaudzēs tēta dzimtā, bet strādāju tajā pašā organizācijā, kur mamma, bet pavisam citu darbu.

Izskats ir no mammas, bet raksturs no tēva.
Izglītības ziņā, sākumā izmācījos reklāmu, bet vēlāk pārdomāju un nu apgūstu to pašu profesiju ko mamma. Esmu uzaugusi ar darbu ko dara mamma, līdz ar to, lai kā gribētos, sirds velk uz mammas profesiju.. :)

profesijas ziņā man riebjas mammas darbs. nu viņas darbs saistīts ar grāmatvedību un ekonomiku, man tās lietas riebjas un nepadodas. skolas laikā gāju speciālā ārpus skolas kursos, bet man tā riebās, ka līdz galam neizmācījos. atceros arī vienu vasaras brīvlaiku, kad mamma ņēma mani līdz uz darbu , jo kolēģe bija atvaļinājumā un man bija jāpalīdz visādi sīki darbiņi. jāsanumurē pavadzīmes utt. man pat tas riebās, nezinu kāpēc :D bet vecāki mani nekad nav ietekmējuši profesijas izvēlē, esmu darījusi, ko pati vēlos.

vecāku profesijas nejiešu iešu vecvecāku profesijās medicīnā.
esmu pēc rakstura gan tēvam gan mammai līdziga,bet vairāk tēvam,bet izskatā daudzi saka,ka mammai.

Es arī izskatā esmu līdzīga mammai, bet raksturā tētim.
Studēju kosmetoloģiju. Laikam jau ietekmējos no mammas un māsas, jo viņas vienmēr ir sakoptas, patīk pucēties, krāsoties utt. No bērnības man jau patīk skaistumkopšana.
Tētim ir izcili vīrišķīga profesija, tur pat domas nebija..
Ceru, ka mana meita arī ņems piemēru un manis. :)

Mana un vecāku profesijas ir tālu viena no otras. Par rakstura īpašībām- dažreiz, kad sajūtu, ka uzvedos kā mamma vai tēvs, man tas šausmīgi riebjas.