Vienkārši no šīs diskusijas dveš pamatīgs paštaisnums un sevis celšana debesīs. Jo nolikt stereotipizētās sabiedrības badibenes ir viegli. Protams, var iebilst, ka runa ir par draudzību, nevis attieksmi vispārīgi, bet diemžēl šajā pasaulē viss īstenībā sākas ar vispārīgo attieksmi...
Ok, arī man personīgi būtu grūti iztēloties jebkādu normālu komunikāciju ar sadistiem, sociopātiem un fanātisku uzskatu paudējiem, taču no pieredzes zinu – dzīve savā absurdajā esksistenciālajā haosā var būt unikāli neparedzama un ironiska. Tā nu nekad neteikšu nekad, nu nekad! Pat tādas galējības kā pedofīli – šajā gadījumā, piemēram, iesaku noskatīties filmu “Woodsman” ...
Jūs nekad nevarat zināt, kā dzīve iegrozīsies, ar ko savedīs kopā. Narkomāni, dzērāji, cietumnieki, slepkavas – tie visi ir cilvēki, kas kādreiz galu galā bija mazi bērni, kaut kas ar viņiem notika… Un šāda automātiska norakstīšana tikai vairo naidu, veidojas apburtais loks.
Pārsteidz tas, ka dzīvniekus te visas aizstāvēt gatavas uzreiz, bet cilvēkmīlestības katastrofāli trūkst…
Ak, jā, tā dāma, kura šeit minēja, ka nekad nedraudzētos ar anorektiķiem un bulīmiķiem – I have bad news for you. Reāls stāsts no dzīves – sieviete desmit gadus slimoja ar bulīmiju, to nezināja ne viņas labākā draudzene, ne viņas vīrs, viņa to prasmīgi slēpa. Tātad - varbūt tev par lielām šausmām draudzeņu lokā jau ir bulīmiķe vai arī būs, to nav iespējams kontrolēt!
Un uzrakstīt vēl, ka arī ar daunismu un autismu sirgstošie ir nevēlami draudzībai…nu, kā tā var?
Šī diskusija mazina cerību cilvēcei daudz vairāk nekā viss tas vājprāts, ko ikdienā var izlasīt ziņās, tā nu šeit vairs neuzturēšos savas psihes saudzēšanas nolūkos. Man pašai bieži ir grūti ar cilvēkmīlestību, jā, to es zinu. Tāpēc vēl jo vairāk jāmēģina atturēties no līšanas tur, kur nevajag. Šoreiz paslīdēju, atvainojos.
Visu labu, dāmas.