Es nekad nedraudzētos ar.....!

un vēl ar tiem, kuri ir pārspīlē ar savu ticību konkrētai reliģijai, un mēģina par visām varītēm citus pavilkt sev līdzi.

Visi cietumnieki nav vienādi. Kāds tur atrodas pārpratuma pēc, kāds uzņemās cita vainu, kāds netīšām tumsā notrieca cilvēku vai aizstāvot tuvu cilvēku nāvējoši traumēja uzbrucēju.

Ar aizspriedumainiem, paštaisniem, sekliem un ļauniem cilvēkiem.

Nekad nedraudzētos ar narkomāniem; ar tādiem, kuri spīdzina dzīvniekus un ar ļoti aizspriedumainiem cilvēkiem, kuri nespēj pieņemt otra cilvēka personību, gribot lai visi dzīvo, domā un izskatās vienādi.

narkomāniem
kaut kādiem sektantiem
atkarībniekiem bijušajiem cietumniekiem vai potenciālajiem kandidātiem
cilvēkiem, kas mani čakarē

Ar narikiem, dzērājiem, ielenēm, + cietumnieki, potenciālajiem kandidātiem cilvēkiem, kas mani hipnotizē :D

Papildus jau minētajiem narkomāniem, noziedzniekiem, utt., nevaru iedomāties draudzību arī ar pārāk fanātiskiem cilvēkiem (vienalga, vai tā būtu reliģija, politiskā pārliecība vai vēl kas), bet tādiem, kuriem ir tikai viņu taisnība un viss.

Un arī ar tādiem pārāk pareiziem un konservatīviem cilvēkiem laikam nebūtu baigi pa ceļam.

Ja runājam par tiešām tuvu, nopietnu, ilgstošu draudzību, tad, godīgi sakot, ar lielāko daļu cilvēku man nav pa ceļam.

Ir tik daudz cilveeku iipasiibas un uzvediiba, kas manii izraisa negatiivas emocijas, ka man buutu vieglaak nosaukt cilveeku tipus, ar kuriem es buutu ar mieru draudzeeties.

vēl kam ir stipra un negatīva enerģija, enerģ vampīriem no tādiem pa gabalu.

Ar stulbiem cilvēkiem, kuriem ir ļoti šaurs pasaules redzējums. Tas, manuprāt ir tas, kas rada cilvēkā ļaunumu pret apkārtējiem, vidi, dzīvniekiem, pašdestrukciju utt. Tāpat arī ar fanātisku reliģiozitāti vai politiskajiem uzskatiem.
Skatoties no nacionālās izcelsmes viedokļa kādreiz domāju, ka manā draugu vai vismaz labu paziņu lokā nekad nebūs jamaikieši, pakistāņi utt. bet man ir bijusi tā laime iepazīties ar cilvēkiem no visdažādākajām pasaules malām un es redzu, ka tautībai nav nozīmes, visu izsaka augstākminētais.
Man patīk cilvēki ar mērķiem, tādi, kas iedvesmo un ir vairāk pozitīvi noskaņoti, nekā otrādi. Tādi, kas neņaud, ka viss ir slikti, tādi, kuriem neskauž citu veiksme un sasniegumi.

Ja visi Tev apkārt ir idioti... tātad Tu esi centrālais. sagribējās iemest šo frāzi. Sekli,stulbi un vel nez kadi. Nu zin var domat jus esat idealu iemiesojums.

Dzīvnieku spīdzinātājiem, izteiktiem narkomāniem vai dzērājiem...

++

nedraudzētos ar tādiem cilvēkiem, kuri man izteikti nepatīk..un tos nevar iedalīt kaut kādas sociālajās grupas, utt... vienkārši, ja cilvēks nepatīk ( neskatoties ne uz to vai cietumnieks, vai normāls draudzīgs cilvēks ), tad man ar tādu nebūs pa ceļam :)

Ja visi Tev apkārt ir idioti... tātad Tu esi centrālais.

Diezgan laba frāze, Kubiet. Ja apkārt visi ir idioti, tad tu esi gan liels muļķis, lai neredzētu, ka tur vidū ir arī pāris forši cilvēki, ka arī dažos idiotos var atvērt to labo. Ja pats staigā apkārt īgns un sapūties, arī viesmīles būs čammas, pārdevējas veikalos stulbenes un priekšnieki kretīni. Mūsu apkārtējā pasaule ir iekšējās pasaules spogulis un tā ir tīri mūsu pašu izvēle, vai mūsu paziņu lokā nonāk cietumnieki, narkomāni, dzērāji, meļi politiķi, fanāti kristieši vai forši cilvēki, kas mus iedvesmo.
Man ļoti patīk teorija par to, ka mūsu raksturu veido tie pieci cilvēki, ar kuriem mēs pavadām kopā visvairāk laika, tāpēc ir vērts padomāt par sevi un tiem, ko izvēlamies turēt sev tuvumā.

Ar divkošiem. Es tik ļoti ienīstu liekuļus, ka nevarētu ar tādiem sadzīvot.

Ar tādiem, kuri uz visiem skatās no augšas. Un nevis vienkārši ir pašpārliecināti, bet tiešām skatās no augšas. Pirmais, kas man ienāca prātā atverot tēmu - ar mauk*ām :D. Bet nu tā arī ir - kaut kā nepiesaista cilvēki ar tādu domāšanu.

Kā bija tas joks - katrā kompānijā ir kāds idiots. Ja tev liekas,ka nav neviens kompānijā, tad man te ir slikta ziņa:D
vai kaut kā tā.

Ikdienā varu uzturēt labas, samērā draudzīgas attiecības arī ar cilvēkiem, kuru īpašības vai uzvedība man nesimpatizē. Esmu iemācījusies ignorēt to daļu cilvēkā, kas man nepatīk, tā ka cilvēks pat nemaz nenojautīs, ka patiesībā man viņš jau nu tā... ne pārāk... Taču, ja runa ir par tādu īstu, patiesu draudzību un draudzēšanos, tad savu draugu lokā man nav divkosīgu saldmēlīšu - "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" Olitiņas varianta - acīs "uci-puci", aiz muguras griezīs zobus un desmit dunčus sadurs mugurā, tāpat arī tukši augsprātīgi un nepamatoti pašpārliecināti cilvēki, kas nekad neatzīs, ka viņi kaut ko nezina, ka mēdz kļūdīties un ka viņiem nemēdz būt nekādu vājību - ar perfektiem robotiem grūti uzturēt patiesu draudzību:)

Ar divkošiem

Bet tie jau parasti ir tie, kuriem ir "salda mēle", kā Dagnija teica. Tāpēc man uzreiz gribas norobežoties no cilvēkiem, kuri nu tādi saulesstariņi, ka bail, jo beigās dunci mugurā iedur.