Īstais- kur?

stopejot :D
pa celam runajot sapratam, ka mums ir viens kopigs pazina, no kura vins pec tam dabuja manu nr., jo biju iepatikusies :)

Pēc tam gan pats nožēloja, jo nebija domājis, ka mēs vēlāk samīlēsimies. Bet pats vainīgs, ka neko nedarīja, lai būtu kas vairāk. Vēl tagad griež zobus.

šī ir noklusētā daļa no mana stāsta garās, neuzrakstītās versijas :D

Uz perona Šveicē :)

Man aizbraucot no LV uz ārzemēm ceļojumā. Satikāmies pludmalē :)

Man rados ir stāsts, ka viena nu jau kundze ap 70...
tad nu tā, mācījās internātskolā vai kaut kādā tādā iestādē, sāka, neatceros kā tieši viss notika, bet , nu, bija iemīlējušies ar vienu puisi, pārgulēja... Bet , nezinu, kādēļ abi nezināja kur dzīvo patiesībā, uzvārdu utt...
nu vot un vienā dienā tās meitenes ( nu jau kundzes) māte atbrauca un izņēma no internāta (viņai bija tad 17), bet viņa bija palikusi stāvoklī un ļoti pārdzīvoja, jo mīlēja šo puisi un nekādi neko nevarēja paziņot....
un, tad, nu nesen, pēc 50gadiem šie satikās (neatceros kādā veidā), bet jāāā.. izrādas, ka visus gadus dzīvoja Rīgā, uz vienas šķērsielas.... un jā, tagad, nu jau pāris gadus ir kopā, iemīlējušies, kad satiku abi vnk. staro no laimes, viņu meitai arī tēvs ir, kaut pašai jau ap 50... bet, nu, kad stāstīja šokējos, ka tā var notikt...
Tā internātskola bija Valmierā, ja nemaldos, bet labākais, ka Rīgā uz vienas ieliņas, ļoti tuvu dzīvoja ntos gadus....
Takā liktenis tomēr ir :)

izskatās, ka es arī

19 gados lauzīt galvu, ka īsto neesi satikusi, varbūt vēl nevajadzētu.

Bet, protams, katram savs. Es tajā vecumā vispār negribēju ne puisi, ne attiecības.

Šis man arī aktuāls jautājums... Iepazīties jau nav problēmu. Bet ar to īsto, potenciālo vīru? KUR? :)

Internetaa, biju iepaziishanaas portaalaa, ar nekadiem nopietniem noluukiem, vnk aiz gara laika , pachatoties un vairs neko vairaak, jo domaaju, ka inetaa nevar atrast neko normaalu, taa arii likaas liidz briidim, kad uzrakstija mans iistais, no saakuma tik sarunaajaam, ka es vinjam uztaisishu adventes vainagu, jo tas bij ap Ziemassvetku laiku , bet tad kad vinsh atbrauca pakalj vainagam, saprataam, ka gribam veel tikties... Tgd jau pusotru gadu kopaa... Tik nevienam iisti nestastam, kaa iepazinaamies, tomer kkaa liekas, ka bik kauns par to...kgan muusdienaas jau daudzi taa iepaziistas...

kordelia - iistais ir tur - ĀRĀ, tāpēc sapucējies un aiziet, sabiedrībā!

esmu atmetusi jau ceribu :D dzivoshu taa kaa ir-viena un ar kakjiem :D

Ha, arī es tā visu laiku biju domājusi, bet tad nu viņš nāca. ''Uzdūrāmies'' kafūzī.

Ar puisi iepazinos it kā ballītē, bet nu pēc tam pat nekontaktējāmies. Bet laiku pa laikam vienkārši sagadīšanās pēc nācās saskrieties, līdz beidzot sākām kaut kā vairāk runāt, tikties un nu jau esam pāris :)

Dažādi, gan internetā, gan ballītē! Labāk gan dzīvē:)!

Šodien pat iešu uz vienu ballīti. Es viespār izeju sabiedrībā, bet nu... nekā :(

Airsoft spēlē :D

Man pēc ļoti sāpīgas šķiršanās, sev biju apsolijusies,ka vissssss, vairs nekādus vīriešus,lai iet ellē! Un nepagāja ne mēnesis, kad viens ļoti uzbāzīgi gribēja ar mani satikties, beigu beigās piekritu un tas bija labākais lēmums manā dzīvē, esam precējušies un laimīgi. :)

kordelia, Tev būtu jāmaina attieksme. Kamēr izmisīgi meklēsi vīrieti un attiecības, diezin vai veiksies. Viens dzīvesgudrs vīrietis reiz man teica: "Vīrieši sajūt, ka sieviete dzenas pēc attiecībām. Ja tas jau ir par daudz, tad vīrietis bēgs pat, ja sieviete patiks. Bēgs, jo baidīsies no šī izmisuma važām."

Anny, bet kolaidara,ka man tik ļoti gribas :)

Kāda būtu pareizā stratēģija. Labi, varu atslābt un saņemties celibātam kādu pusgadu. Un tēlot absolūtu neieintersētību vīriešos. Neko neveicināt, neko nemeklēt.
Vai tas būtu ok?

Ka no filmas Москва слезам не верит- biblioteka.

Es biju nelaimīgās attiecībās tajā laikā, posmā, kad jau biju samierinājusies, ka tā dzīvošu visu savu atlikušo dzīvi, satiku Viņu.
Strādājam kopā automazgātuvē :D es kā zaļais gurķis, viņš jau ar pieredzi.
No sākuma raustījos, vai nebūs vien vasaras romāna, bet ... labākais lēmums, ko esmu pieņēmusi.

Kāda būtu pareizā stratēģija. Labi, varu atslābt un saņemties celibātam kādu pusgadu. Un tēlot absolūtu neieintersētību vīriešos. Neko neveicināt, neko nemeklēt.
Vai tas būtu ok?

Tēlošana nepalīdzēs. Tev vienkārši pašai jānonāk līdz tam, ka Tu esi laimīga un starojoša arī viena, bez vīrieša pie sāniem. Varbūt palīdzētu psihologa konsultācija, ja pašai nesanāk. Bet, protams, ka tas jebkurā gadījumā nebūtu viegli. Tas ir smags darbs!