Īstais- kur?

ēhh, cik skaisti :)
Man patīk šīs diskusijas, ja ne padalīties, tad palasīt noteikti. :)

Skolas Ziemassvētku ballē. Pirms tam mācījāmies vienā skolā, bet nebijām viens otru pat ievērojuši.

Attiecību ziņā es šobrīd esmu (laikam manos gados pat nepiedienīgos) sevis meklējumos. Un es īsti nesaprotu to jēdzienu īstais. Vai arī man tam vienkārši ir vieglprātīga pieeja. Man gribas teikt, ka pēdējie divi manas dzīves vīrieši ir bijuši īstie, kaut arī vairs neesam saskarsmē. Izklausās pēc muļķisma, bet nopietni - viņi bija īstie tieši tobrīd, jo pavēra manas acis daudz plašāk un tagad es jūtos redzīgāka. Tās visu jomu intensitātes, kuras pirms viņiem man bija svešas, būtiskas atklāsmes par savstarpējām attiecībām, cilvēka dabu, vīrieti, sievieti, partnerību (vai tās neesamību)... Nu kā lai nosauc viņus par neīstajiem? :) Un foršums tāds, ka nejūtos savu īsto resursus izsmēlusi (kas nenozīmē, ka visus vajag notestēt :D). Bet pieļauju, ka var atnākt Lielā mīla un notriekt mani no kājām un tad viss iepriekš domātais var sašķobīties. Tāda ir dzīve. :)

Ja par tēmu - viņus satiku privātā ballītē un internetā.

Es savu topošo vīru satiku mums kopīgas draudzenes dzimenē. Vismaz kopā būšanas jubilejas datumu grūti aizmirst :D
Bet vispār zinājām viens otru jau sen. Drīz būs 10 gadi kopš pirmo reizi tikāmies. Tiesa gan tās tikšanās līdz liktenīgajai ballītei bija paviršas un pat ne ar īpašām simpātijām vienam pret otru :D

Šis jautājums man ir aktuāls tajos brīžos, kad saprotu,ka man trūkst tās patīkamās kopā būšanas ar to ĪSTO vīrieti. Bet ir arī doma,ka varbūt visiem nav lemts atrast to ĪSTO. Varbūt tas ir gadījums " Ir cilvēki kuriem nesanāk. Un labi vien ir ka nesanāk! " :D

Runājot par Īsto un Vienīgo tēmu.
labs video! īpaši tām, kas izmisušas tādu meklē ;)

https://www.youtube.com/watch?v=BERIOlDTk2M&list=TL3EulwMu3o9hC3oA-hgtpRcujAc5cGk7b

esmu atmetusi jau ceribu dzivoshu taa kaa ir-viena un ar kakjiem

arī biju jau atmetusi cerības, bet tad kkas notikās, jutu ka kkur jāiet, tā arī aizgāju. :D

Internetā.

draugu kompānijā.

Internetā iepazināmies. :)

Bet jums te dažām tādi padomi, ka nu. Nu Koredelia, negrib tevi neviens un samierinies. Vari sevi attīstīt cik gribi, kopt, bet ja Tu neatbilsti vīrieša tipāžam, nebūs nekā. Pareizi ir, ka ej sabiedrībā un izrādi interesi. :)
Anny, ja tevi pamestu vīrs, nedomāju, ka Tu varētu tik mierīgi filozofēt, ka jāgaiga utt. Kordelia ir tuvu pie 30 - labākie ir aizņemti. :D

sicilijā, es viņā ieskatījos un neliku mierā visu laiku ko biju tur :D

Nu jau man ir pāri 30, bet tas tā ;)

Tā jau es izskatos kā konfekte... Bet vīrieši pārsvarē redz mani tikai kā izklaidi, mīļāko vai ko tamlīdzīgu, bet kā sievu neredz. Pat vīrietis, ar ko ilgstoši dzīvoju kopā un mani mīlēja, pildīju visus sievas pienākumus, pat viņš atzina, ka sievas lomai nederu.
Šī man vēl neatrisināta mīkla... kādai jābūt sievietei, lai viņu apprecētu

To, vai mans draugs ir mans īstais, es nezinu. Man gan gribas domāt, ka ir, neskatoties uz visu to, kas mums šobrīd notiek. Bet iekšā tā sajūta, ka ir. Jau 3 gadus.

Bet anyway - iepazināmies internetā, iepazīšanās portālā. :D To zina tikai retais no mums pazīstamajiem, jo abiem šķiet tas nedaudz dīvaini. Ne viens, ne otrs tur nepiereģistrējāmies ar nolūku iepazīties, tikai laika nosišanai. Atrakstīja man, pāris vēstules tikai no viņa puses, apmainījāmies numuriem un uz vairākām nedēļām klusums. Pati arī necentos sakontaktēties, jo neuztvēru to nopietni. Tad sāka man zvanīties, satikāmies un viss aizgāja. :)

kordelia :D kaut kas bish lidzigs ari man :D ..visi mani bijushie, pec shkjirshanaas ar mani ir laimigi precejushies,bernus sadzemdejushi vai atradushi to isto :D :D :D ... nuuu vismaz esmu kaut kam noderiga-citu laimei :D :D :D

varbut vnk no mums forshajaam baidaas :D vismaz par sevi taa varu teikt,ka esmu miljons reizhu dzirdejusi,ka virieshi baidoties ar mani iepazities,jo izskatoties pec sniega karalienes...bet,kad iepazist, tad shokaa,cik es prasts skukjis :D

Gan man, gan manam mīļotajam ir ļoti, ļoti labi draugi un ļoti nepiekāpīgi. :D :) Centās mūs savest kopā kādu laiku, jo redzēja to, ko mēs paši nē. Tā nu jau 3.gadu esam kopā, tāpat arī mūsu labākie draugi.
Tā kā, meitenes, prasiet savām draudzenēm, lai iepazīstina ar vīra/dzīvesbiedra draugiem. :D

Kordelia, neesi pārāk iedomīga. Ja negribēja tevi precēt, tātad neesi konfekte. :D Un prec īstās. Un tad daudz nefilozofē. :) Tu nebiji īstā un viss.

buuuuu, mazāk Tu ņemtos ar savām diētām un svaru, ātri atrastu to īsto. :D Sievietei pie 30 kā tev, ir jābūt jau savādākm interesēm, kā mūžīgajam perfektajam izskatam. :D

Bet te meitene arī 19 gados baidās, ka nesatiks īsto cilvēku.

To, kā es domātu, ja būtu bez vīra savos 25 + gados, protams, nezinu. Droši vien, kad sadziedētu sirdi, vēlētos jaunas attiecības vai arī, zinot savu raksturu, būtu dikti vīlusies laulībā, vīriešos utt., tāpēc pievienotos buuu kompānijai un dzīvotu divatā ar kaķi :D

Anny, tev ir pozitīva domāšana, apsveicami. :) Bet realitātē visas šitās, kas pie 30 ir vienas, ir kašķīgas un domā, ka īstais vot uzradīsies, kad būs izieti entie kursi un uztjūnēs sevi līdz nelabumam. :D

Dažreiz domāju man ir TIKAI 22,bet tad tāds..būūm...man ir JAU 22! Kaut kas laikam manās smadzenēs,domāšanā nav kā vajadzētu, ja nevienam nešķietu gana interesanta, lai pat parunātu ar mani! :D Eh,kaķu teorija arī šķiet jau ok! :D